ziņu ķīlnieki

Vēl tajā laikā, kad strādāju mūzikas biznesā, vienmēr daudzināju, ka nedz radio, nedz mūziķi nedrīkst iet īsā klausītāju pavadā, ka tas ir bīstami un panākumi šādā veidā ir gūstami tikai īstermiņā, pie reizes nonivelējot gan klausītāju gaumi uz viegli uztveramu un saprotamu pseido mūziku, tādējādi dabonot ar rungas otru galu pa muguru. Pēc vakardienas ieraksta vēl ilgi domāju par mediju tēmu un, liekas, ka arī žurnālistikā pastāv tāds pats likums. Kā nekā, mediju viens no trijiem uzdevumiem, līdztekus izklaidei un informēšanai, ir arī izglītošana. Es saprotu, ka mediji šobrīd kā situācijas ķīlnieki – bizness uzliek savus noteikumus, bet man tomēr liekas, ka nauda šajā biznesā nenosaka visu. Kā nekā trešā vara, ne? Tad nu mediju galvenajiem redaktoriem šobrīd ir nenovērtējama loma Latvijas glābšanā – tas kādu nostāju tie ieņems, vai mediju veidos gudru, liekot cilvēkiem padomāt, izvairīsies no pseidonotikumiem un tomēr nedaudz, kaut nedaudz vairāk mēģinās savu lasītāju izglītot. Otra sajūta – mediji ir kļuvuši tādi kā ziņu ķīlnieki – ak 16. martā notiek nekārtības? Skaidrs, ka jāraksta! Tie, kas šīs nekārtības organizēs, viņi jau tikai to gaida un tāds ir viņu mērķis. Tāds uz medijiem orientēts  huļigānisms vai jauns terorisma veids. Nepublicējiet un neviens nezinās. Un teroristu mērķis nebūs sasniegts. Basta!
Izlasīju Frankā rakstu par Padomju Jaunatni (pats arī ar prieku atceros šo avīzi un, ja nemaldos, tad tā tika pasūtināta manas uzstājības dēļ) un, ja mēs salīdzinām tā laika PJ un tagadējos mēdijus, tad  manuprāt, šobrīd mēs aiz biznesa esam pazaudējuši Ideju. Kur mēs ejam un kāpēc vispār rakstām, raidām, rādām (es runāju lielos vilcienos, par situāciju kopumā, atkal teikšu, ka ir atsevišķi izņēmumi). Tad nu tas, ko es gaidu no katra medija ir Ideālās Latvijas Ideja un katrā rakstā, raidījumā, sižetā es gribu redzēt šīs idejas iemiesojumu.

8 Responses to ziņu ķīlnieki

  1. Tev taisnība.
    Manuprāt mediju loma ir nepārvērtējama. Tomēr esmu pesimists. Šajā sakarā citāts: “Mjā, atceros 2013. gadu, kad Springfīldas vidusskolu absolvēja Lisa Simpsone – pēdējā lasītpratēja mūsu skolā.”
    Direktors Skiners.

  2. Ari es par so esmu daudz domajusi. Patiesiba pat centusies meklet ar zurnalistiem kopeju valodu, sabiedribas izglitosana, bet vairak vai mazak ka pret sienu – ja tu parstavi uznemumu, tatad gribi reklamu..
    Iespejams, ka nereti si misijas izpratne un sabiedribas kopskats izpaliek, jo medijos strada studenti, jauniesi, kam vel kopejais skats uz dzivi, sabiedribu, lietam, nav izveidojies, un vini strada ar detalam – atseviskam zinam, notikumiem, sensacijam..

  3. J ajau atceries “Padomju Jaunatni”, tad kāpēc pasūtināta? Kurš izdomāja tādu marasmu. “Padomju Jaunatnē”, “Liesmā” un “Zvaigznē” skaidri un gaiši ir rakstīts – pasūtīt. Pasūtināt var to, kas krāsnī sūt, sutinās.

  4. Aldi, mediji ir ceturtā vara, nevis trešā :)
    Līdz šim man vēl bija vīzija, ka LV ir daži mediji, kurus vada tevis minētā Ideja, vismaz no sava kādreizējā laikraksta viedokļa, taču, redzot, kādas pārmaiņas pašlaik notiek mediju tirgū, nudien jāsliecas tev piekrist. Tomēr tai rungai nav viens vienīgs gals – tā pati Diena gadiem ir rakusi dziļas un smagas tēmas, pašaizliedzīgi pildot savu sargsuņa misiju – kaut vai par tiem pašiem ārzonu astoņkāju pinekliem, valsts nozagšanu, korupcijas netveramajiem valgiem, “šofera dēlu” analogiem u.c. tiesiskas valsts būtibu graujošām parādībām, bet – kuru tas interesē? Vēlēšanas ik reizi apliecina, ka lielo elektorāta masu tas vispār neinteresē. Un te runa, manuprāt, patiešām ir par auditorijas izglītošanu – taču ne mediju līmenī, bet pašos pamatos – izglītības un tās kvalitātes līmenī…

  5. Pingback: pat apmulsu « hofmaņa pasakas

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>