Vai tiešām Parex bankā situācija ir tik s***dīga?

Kad beidzot Latvijā amatpersonas sāks atbildēt par to, ko viņi runā? Nē, patiešām. Katrs var runāt ko grib un cik daudz. Kārt makaronus, liet ūdeni, spraust batonus, tā teikt, izklaidēties kā vien tīk. Palūk, kaut vai šajā rakstā par Bankas Slepenību – vai tik tomēr nav tā, ka, sakot “rādītāji ir normāli”, bet pēc tam apgalvojot, ka nezinot “cik Parex bankā vajadzēs vēl papildus valsts atbalstu”, atbildīgais ierēdnis nav nonācis pretrunās? Ko nozīmē “normāli” rādītāji? Kas ir atskaites punkts banku normālības rādītājiem? Vai tiek ņemta vērā kopējā banku situācija Latvijā (paredzamie zaudējumi ap 600 – 800 miljoniem šogad, tātad kāda šķēle no zaudējumu pīrāga atlec arī mūsu visu bankai un mēs turpinām ielikt mūsu naudiņu, lai segtu nākamos zaudējumus?)? Tad vēl – Parex bankas padomes priekšsēdētājs Andžs Ūbele saka, ka “slepenība ir sabiedrības interesēs”. Labi, pieņemsim, lai tā būtu. Tagad pamodelēsim, kurā brīdī tas varētu būt sabiedrības interesēs – valsts ir iegrūdusi riktīgu kāpostu K&K neveiksmīgajā biznesiņā, tātad tur visam jābūt OK. Kāpēc tad no manis kaut ko grib noslēpt? Acīmredzot, tikai viena iemesla dēļ – ka nekas tur nav OK un joprojām pat mazas informācijas druskas par to, kas tur reāli notiek un kādā stāvoklī ir banka, var  izraisīt neparedzamas (jeb varbūt tomār paredzamas) ķēdes reakcijas un nogalināt banku. Tas tad laikam ir tas “kaitējums”, par kuru runā Ūbeles kungs…
Lai vai kā,  tomēr man liekas, ka valsts ierēdņi ir aizmirsuši vienu pamatpatiesību – viņi ir (strādā) sabiedrības labā un mēs esam klienti, nē, es pat teiktu akcionāri šim uzņēmumam, ko sauc par Latvijas Valsti. Un mēs gribam zināt patieso situāciju (ikviens gribētu, ja tas būtu uzņēmums. Ja uzņēmuma menedžments atteiktos sniegt šo informāciju, tas tiktu padzīts. Vienkārši un saprotami). Turklāt –  nevienam es neesmu deleģējis tiesības manā vietā izvēlēties, ko man ir ļauts zināt un ko ne. Nevajag palikt pārāk svarīgiem un iedomīgiem:)

6 Responses to Vai tiešām Parex bankā situācija ir tik s***dīga?

  1. Jā, bet gan jau ka ir drusku sarežģītāk. Iespējams, ka pilnīga atklātība var bankai arī skādēt, jo ir cilvēki, kas pelna arī uz to, ka kautkas noiet uz grunti, – no “kāpuma”, un arī no “krituma”. Tāpēc jau jāprot lasīt arī starp rindiņām.

  2. Ne viss vienmēr ir tik vienkārši kā no malas izskatās. Noteikti arī šajā gadījumā.

    • aldis hofmanis

      Protams, protams, ko nu mēs , vienkāršā tauta. Mums tikai klusēt, vienreiz 4 gados kāpt atkal uz tā paša grābekļa un maksāt nodokļus. Un, protams, akli jātic katram politiķu vārdam.

  3. Ieteikums – raksti labāk par kanādu. mums te pietiek cilvēku, kas internetā uzdod vienu jautājumu pēc otra. pie tam viņus atbildes neinteresē principā, jo ja gribētu – visu nosakidrotu pirms kārtējā žēllīgā jautājuma uzdošanas.

  4. Padomā mazliet pats konceptuāli par šo jautājumu. Lūk daži pieturas punkti:
    a) Banku bizness ir uzticības bizness;
    b) vidējais aritmētiskais iedzīvotājs neko nesaprot no banku biznesa;
    c) medijiem laba ziņa nav ziņa, slikta ziņa ir ziņa;
    Ieteicamais secinājums:
    a) jebkura detalizēta informācija par bankas finanšu stāvokli tiks interpretēta ar uzsvaru uz negatīvo + kārtējo mitoloģiju par VK un bankas nozagšanu, bla bla bla.
    b) vidējais aritmētiskais iedzīvotājs nespēs saprast, kas no tā ir taisnība un kas nē;
    c) tas palīdzēs norakt bankas biznesu, kas nozīmē lielākus zaudējumus valstij.
    Pieņemu, ka pats saproti, ka vidējais aritmētiskais iedzīvotājs lēmumus pieņem emocionāli nevis racionāli, kas nozīmē, ka detalizēta informācija ir diezgan bezjēdzīga – visa sāls ir pasniegšanas veidā.

  5. Viens gan ir skaidrs – par mūsu nodokļu maksātāju naudu tiek glābta kārtējā žīdu banka.
    Pirmā kas lielā apjomā uzmeta Latviju bija banka Baltija, tad Komercbanka, tagad Parex. Mēs maksājam , bet bijušie īpašnieki pasmejas par Latviju un lepni dzīvo tālāk.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>