Avots: http://www.draugiem.lv/blogs/?pid=5994010
– Tēt, matemātikas skolotāja tevi uz skolu izsauca.
– Kas noticis?
– Viņa man prasija: “Cik būs 7*9?”, un es atbildēju: “63”, savukārt viņa: “bet, cik būs 9*7?”, un es atbildēju: “Kāda, na*uj, tur starpība?”…
– Patiešam, kāda starpība? – atbild tēvs, -labi, aiziešu.
Nakamajā dienā atnāk dēls no skolas, pienāk pie tēva un saka:
– Tēt, tu uz skolu jau biji?
– Vēl ne.
– Tas labi, jo tagad tevi izsauc fizkultūras skolotāja.
– Par ko?
– Mēs nodarbojamies ar fizkultūru, kad viņa prasīja, lai paceļu labo roku, un es pacēlu. Pēc tam kreiso, un es pacēlu; pēc tam viņa prasīja, lai paceļu labo kāju, un es pacēlu. Bet tagad viņa saka, lai paceļu es kreiso kāju. Es viņai atbildu: “Bet ko, man vēl tagad uz pi**ja jastāv būs?”
– Jā, patiešām…, – atbild tēvs, – labi, aiziešu.
Nakamajā dienā dēls atkal nāk no skolas:
– Tēt, tu uz skolu biji?
– Vēl ne.
– Nesteidzies, mani izslēdza.
– Par ko?
– Mani izsauca pie direktora, un aizgāju uz viņa kabinetu, kur sēdēja matemātikas skolotāja, fizkultūras un zīmēšanas skolotāja.
– A, na*uj, zīmēšanas skolotāja atnāca?
– Es tā arī paprasīju
Pingback: Tweets that mention Ušakova un viņa dēla saruna « hofmaņa pasakas -- Topsy.com
Te arī kāda sena folkloras daļa:
Izcili!
Prikoļna. Bet bērnus jaukt iekšā nav labi.
Pingback: Ušakova un viņa dēla saruna | Sivēns sivēna draugs
Pingback: 2009. gada top 250 « hofmaņa pasakas