Sprīdīša gads

Tieši pirms gada es izdarīju savu pirmo soli. Sprīdīša cienīgu soli Kanādas virzienā. Līdzīgi kā Sprīdītis, cerēju atrast vietu, kur nauda žāvējas, līdzīgi kā Sprīdītis esmu saņēmis daudz un vērtīgu mācību, līdzīgi kā Sprīdītis esmu sapratis, kur ir tā laimīgā zeme (protams, ka Toskāna Itālijā :)) un esmu sapratis, ko gribētu darīt.
Esmu neizsakāmi pateicīgs visiem, kas man ir palīdzējuši šī gada laikā (un ne tikai, arī pirms tam), visiem, kas mani ir uzmundrinājuši (it īpaši mammai, tētim, draugiem – it īpaši Sigitam, Renāram, Ērikam, Daigai un Evai), visiem, kuri ir lasījuši, kritizējuši, komplimentējuši, komentējuši manas dažkārt pat pretrunīgās pārdomas blogā. Katru dienu iemācies kaut ko jaunu – tā teica mans vecais, labais Kanādas draugs Maiks. Tā nu es esmu mācījies, galvenokārt, saprast vārdu serviss un pakalpot būtību, esmu iemācījies nebaidīties mainīt savas domas, esmu pieņēmis faktu, ka var būt arī cita patiesība bez manējās :).
Tā nu es sēžu, skatos no sava noīrētā dzīvokļa trešā stāva uz Vankūveras ugunīm un skaidri zinu, ka šīs nav tās ugunis, kuras uzrunā manu sirdi. Ļoti ceru, ka maniem bērniem nebūs jābrauc Kanādas dzeltenajos skolas autobusos un ka es tomēr nesākšu domāt angliski. Lai arī darbu atrast un naudu nopelnīt šeit varbūt ir vieglāk, uztveru šo laiku kā skolu manam darbam un sapņu realizācijai Latvijā (par viesnīciņu un restorānu manā lauku īpašumā Rendā pie Abavas, varbūt arī mazu vīndarītavu).  Ceru, ka tā nav tā normālā gada krīze, kura pāries un par kuru rakstīja Eva. :)
Zinu, ka tagad nobeigumā prasītos pēc kādas superdupergudrās domas, bet es izvairīšos – mēģināšu paturēt vienkāršā puiša tēlu :) un pacentīšos labāk nobeigt atjaunināto CV priekš tām dažām vakancēm, kuras līdz manīm ir atceļojušas. Laipni lūgtum nākamajā līmenī iekšā!

5 Responses to Sprīdīša gads

  1. Esi iepazinis dzīvi kapitālismā. Kapitālisms sāk sevi parādīt Latvijā. Drīz arī šeit bērni uz skolu brauks dzeltenos autobusos, varbūt oranžos, bet vai tas ko maina… Labie pārejas laiki beidzas. Nu sākas grūtā, pelēkā, vienmuļā, konkurences un nežēlīgas cīņas par labklājību ēra, kur spēks un vara ir kapitālam. Jebkurā gadījumā Latvijā ir un vēl būs “jautrāk” kā sakārtotajā Kanādā. Šeit vēl kapitāls nav līdz galam pa lielam sadalīts.

  2. Hmmm.. jaa… katram savs, tas arii ir skaidrs!
    Katraa zinjaa ir ljoooooti interesanti sekot liidzi savai un savu draugu dziiveem, pieredzeet to, kaa katram iet, uz kuru pusi iet un es domaaju, ka mums visiem buus lieliskas vecumdienas, kad vareesim seedeet pie kamiina, malkot konjaku un apspriest gadus, piemeeram 2005-2015 ;) , daliities gudriibaas ar beerniem/mazbeerniem, peerties par to, cik vinji “nepareizi” pienjem leemumus un teikt, kad mees augaam, tad taa nebija :D

  3. Man viens draugs Kuldīgā taisa aveņu vīnu. Varu savest kopā, pieredzes apmaiņai.

  4. Dzīvojot ārpus māju robežas vienmēr ir grūti… Vienmēr šķiet kā šādā vidē, kādā atrodies dotajā brīdī Tu nevēlies redzēt savus bērnus un mazbērnus… Bet, atgriežoties mājās, saproti, kā arī šeit Tu viņus redzēt nevēlies…

    Ir grūti, grūti samierināties ar likteni, bet…

    Bet vienmēr jāatcerās, kā liktenis mūs vienmēr ved pretī laimei, un nevajag skumt, ja aizķeries aiz koka saknēm vai akmeņiem… Dievs radot pasauli vēl nezināja par asfaltu… :)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>