spēles ar cipariem

Atcerējos, ka nesen vai varbūt jau pasen kaut kur redzēju pētījumu (jeb varbūt tas bija pētījuma atreferējums?) par ēnu ekonomikas apjomu Latvijas Republikā. Liekas, ka avoti bija dažādi, jo atceros amplitūdu no 35 – 50%. Ne īpaši aktīvi klaudzinot pie Googles tantes durvīm, izdevās izspiest 40% avotu.
Šogad krīzes dēļ budžeta izdevumu daļa ir pamatīgi apgraizīta, ļoti daudz valsts un pašvaldību funkcijas likvidētas, cilvēki atlaisti, algas samazinātas, bet nodokļi palielināti. Pirms kāda laika izskanēja paziņojums, ka nākamgad būšot jāgriež vēl. Šī gada valsts budžeta izdevumu daļa ir plānota 4,4 miljardu latu, bet nodokļu ieņēmumu daļa – 3,2 mljr Ls apjomā.
Šajā vietā iedzēru malku vakara tējas un aizsapņojos.. Kā būtu, ja ēnu ekonomikas daudzums Latvijā sastādītu tikai kādus 10-15%, kā tas ir dažās R-Eiropas zemēs? Budžeta ieņēmumi, rupji rēķinot,  palielinātos par kādu pusotru miljardu – un nevajadzētu visas šīs muļķīgās cilvēku baidīšanas, atlaišanas, mocīšanas… Ij valsts un pašvaldības savas normālās funkcijas varētu veikt, ij nodokļu slogu palaist vaļīgāku, kazi, pilsoņi godprātīgāk vairāk sāktu maksāt. Atminos, ka gudri cilvēki krīzes situācijas iesaka nevis samazināt izdevumus, bet gan censties palielināt ienākumus, atbilstoši situācijai. Tikai tad ir nepieciešams efektīvs, patiešāms efektīvs VID darbs, nevis darbības imitācija, kā arī atbilstoša likumu bāze. Un, protams, neiztrūkstošā politiskā griba:) Nu ko, Valdi Dombrovski un Einār Repše? Samazinām pelēko, atvieglojam nodokļus, dzīvojam labāk?

PS Neesmu ekonomists, šīs ir parasta Latvijas pilsoņa pārdomas par tēmu. Iespējams, nē, pat pilnīgi noteikti, ka visu par budžetu nezinu un pieļauju iespēju, ka varu būt kļūdījies, bet tas nav ļaunprātīgi.

4 Responses to spēles ar cipariem

  1. http://www.diena.lv/lat/politics/hot/aboltina-maizisa-neievelesana-ir-rupigi-planota – tas tā, papildu info sapņošanai un pasakām nestāvi malā 2010…

  2. Redzi… ir tā, ka jāsaprot, cik no šiem “40%” sastāda “nepamatotās blēdības”, bet cik “nav citu variantu”. Tikai tad mēs varēsim aptvert problēmas “dziļumu”.

    Ar visu savu atbildību un 18 (ārprāc!!!) gadu pieredzi privātajā biznesā, es apgalvoju, ka mūsu vietējam, nacionālajam, “normālajam” biznesam NAV VARIANTU!!! Par “normālo” es nosaucu biznesu, kurš:
    1) neieņem monopola stāvokli stratēģiskajās nozarēs (piektītu, tāda faktiski vairs nav…LMT, Latvenergo…),
    2) “nesēž” uz Valsts pasūtījumiem (kuriem “tētis mitinās kaut kur Jēkaba ielā),
    3) kuram aizmugurē nav ārzemju kapitāla.

    NAV VARIANTU!!! Jo NAV iespējams sniegt pakalpojumu, saražot preci, kura varētu pilnvērtīgi konkurēt pēc cenas un nosegt savas izmaksas. Par peļņu nerunāsim…

    Šie nodokļi, šajā situācijā, kad Valstij “pajāt” par ideālismu, nacionālo ideju, savas tautas, biznesa aiztāvību, nav samaksājami!

    Tāpat kā mūsu Valsts aizņēmums mūsu jaunajiem saimniekiem NAV atdodams!

  3. Kādu laiku aizmirstībā pilnīgi ir “nulles deklarācija”. Laikam tas demokrātiski vairākumam ir izdevīgi. Kā sekas – ēnu ekonomika. Vēl jau viss nav prihvatizēts. Jau prihvatizētajam arī jumti staigā (razborkas Ventspilī). Īpašumu pārdale, kāda noteik pēc kara vai/jeb revolūcijām, Latvijā vēl nav beigusies. Līdz ar to daudz “pelēkā”, kas barojas ēnu ekonomikā. Man šķiet, ka Latvijā par lielu anarhija – tā ēnas puse, kur kukuļiem un dūrei ir spēks.

    • aldis hofmanis

      pilniigi piekriitu. bet atkartoshos – jasak katram no sevis un ar mazam lietam. :)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>