smēķēt / nesmēķēt

20120205-102255.jpg
Es sapratu. Visa vaina ir tajā, ka es nesmēķēju. Iedomājieties, es atnāku uz pludmales restorāniņu, nosēžos vērot saulrietu un… – sēžu tur kā tāds muļķis. It kā varētu kaut ko uzēst, bet negribas. Alus? Jā, tā ir izeja. Bet arī pēc otrā vairāk negribas. Turklāt te Šrilankā ir dīvaini tilpumi alum – visbiežāk pieejamais ir 0,650 ml, laikam sanāk pinte. Ok, viens alus, pusstunda, beigās jau silts, nevelk vairs. Ko tālāk? Atkal sēžu tā kā tāds jampampiņš pie tukša galda. Baudu saulrietu. Skaisti.
Pie blakus galdiņa pārītis, ap gadiem 50. Pēc skata vācieši, pēc valodas angļi. Abi dziļdomīgi vēro saulrietu un ik pa brīdim ievelk dūmu. Tajā brīdī process kļūst divkārt dziļdomīgāks! Vērotājam no malas uzreiz ir skaidrs – jā, viņi izbauda atpūtu, saulrietu, procesu ar katru ķermeņa šūnu, ar katru darvas pilīti, ar katru izpūstā dūma mutuli. Tāds miers, tāds viedums, katrā kustībā, katrā vārdā, ko viņi pārmij. Ideāla atpūta!
Otrā pusē pārītis no Krievijas, ap gadiem 30. Nesmēķē. Viņš kaut ko nožēlojami knibinās ap fotokameru, viņa it kā mēģina sarunāties, bet vārdi apraujas, kūleņo un veļas. Nesanāk. Starp abiem valda kaut kāds saspringums, kaut kas, ko vārdos neizteiksi. It kā atbraukuši atpūsties, bet tādi uzvilkušies, nav miera. Viss skaidrs – nesmēķē. Tādi tik bojā atmosfēru ar savu stresošanu.
Un, ko darīt, ja tu esi viens pats? Apsēdies pie galdiņa, tad sameklē cigaretes, ar paviršu kustību uzmet tās uz galda. Pienāk viesmīlis, izdari pasūtījumu, viss forši. Skaties, silts, jūra, saulriets, eh, varētu uzsmēķēt. Tad ar apgarotu seju velc dūmu, domā dziļas domas un baudi. Un neviens, neviens tevi šādā brīdi neuzdrošināsies nosaukt par lūzeri. Turklāt, vēl socializēšanās iespēja – palūgt uguni, aizdot, vienmēr ir iemesls uzsākt sarunu, ko vēl vairāk vajag pilnvērtīgai dzīvei? Tāpat arī visas sarunas smēķētāju stūrīšos, kuras es palaižu garām, visa milzīgā informācijas gūzma, runā, ka masoni un brīvmūrnieki visi kā viens arī esot smēķējuši. Visa vaina ir tajā, ka es nesmēķēju…

11 Responses to smēķēt / nesmēķēt

  1. ;)

    Man šajās situācijās palīdz grāmata;) Atšķir, izlasi puslappusi un domīgs raugies tālē!:) Tas ir stilīgāk un daudz apgarotāk, nekā smēķēt!;)

    Tev tak’ ir kaut viena grāmata līdzi?:))

    Man “paķērās” 10 kg;)

    • AldisHofmanis

      gramatas bija. nu 10 kg nesanaca, bet kads 1 gan. pietika pirmajai nedeljai. meginaju lasit angliski, laikam nebija istaa gramata… :(

  2. Pēc skata vācieši, pēc valodas angļi. :D

    Sigitam taisnība par to grāmatu. Tā savulaik risināju “problēmu”, kā vienai aiziet svētdienas rītā brokastīs ārpus mājas, jo, ko nu es tur sēdēšu, kamēr ēdienu nesīs. Cik ilgi debesīs skatīšos, citi sarunājas, kāds smēķē… Turklāt jaunkundze atnākusi.. viena! Ar grāmatu nekad neesi viens. Tur ir vēl vismaz bariņš cilvēku.

    Laikā, kad niekojos ar cigaretēm un skaitījos svētdienas pīpētājs, jāatzīst, ka tajā brīdī, kad ievilku to dūmu, bija viens labums. Kā Aldis Kalniņš rakstīja, ka smēķējot tiek nomierināta elpošana, un ieelpa – izelpa ir līdzīga, kā māca jogā. Tad lūk, es savulaik mēdzu izpīpēt idejas. Tajās dažās minūtēs salikās viss kopā, kas nebija licies stundām.

    Jā, bet tādēļ nevajag ne sākt, ne atsākt. Ko Tu tāds.. socializējies un smirdīgs tur to saulrietu skatīsies, klausi Sigitu.

  3. šis stāsts ir varbūt nevis par smēķēt / nesmēķēt bet gan par cilvēka/u iekšējo bŗīvību. ļauties tam ko tu vēlies. gan tie kuri smēķē, gan tie, kuri nesmēķē izbauda saulesrietu:) / izbaudīt mirkli tā kā to vēlies / let it go, let it flow:)

  4. ir alternatīva, bet tas būs gandrīz tas pats, kas grāmata. nē, tomēr nedaudz savādāk, jo būs iespēja uzsākt sarunu :)

    vajadzīgs tāds ne visai liels un ne pārāk mazs bloknots un parastais zīmulis. viss kas jādara, jāzīmē sava iekšējā sajūta un brīdī, kad zīmulis paliks neass vai nolūzīs no kādas pārlieku intensīvas sajūtas, būs kādam jāpalūdz nazītis :)

    un tagad pamēģiniet tik man pateikt, ka cilvēks, kas saulrietā mēģina atraisīt savas sajūtas ar vienkāršu parasto zīmuli uz vēl vienkāršākas baltas lapas, ir lūzeris.

    Ideāla atpūta, meditācija un iespēja kādam painteresēties, kas vēl ir bloknotā!

    Lai silta šodiena ! ;)

    • AldisHofmanis

      ups. man skolaa bija divi prieksmeti, kuros ar lielam grutibam biju sekmigs – zimeshana un dziedashana. Ja ar dziedashanu es kaut kaa velak sadraudzejos, tad ar zimeshanu man nekad nebija labi. Un ne jau skolotajaa bija vaina…
      Bet doma laba, paldies.

      • gribi pastāstīšu lielu noslēpumu!? :)

        Nevajag visu sarežģīt (lai gan man ar mākslas skolas (tas nekas, ka bērnu) diplomu kabatā varētu likties vienkāršāk nekā ir patiesībā), neviens taču tā no ārpuses neredz, kā izskatās Tev iekšā. Un grūti ir uzvilkt tikai pirmo līniju…

        Es pati kādus gadus 6 neko nebiju “ķēpājusies”, mēnesis 1 pagāja, kamēr nonācu līdz domai, ka vajadzētu paņemt zīmuli un baltu lapu, dienas 2 pirkstos virpināju zīmuli un skatījos uz balto lapu, tad uzvilku pirmo līniju, tad otro, trešo, pilnīgi abstrakti un bez nozīmes. Kaut kas tā kā veidojās, bet nu nepatika, tad vienkārši pārstāju domāt/tik ļoti koncentrēties un lapas pretējā stūrī sāku ķēpāties no jauna. Saķēpājās kas absolūti burvīgs, domas, kas iepriekš bija kā satrakots pērtiķu bars, norima. Tad to skaisto stūri pārcēlu uz jaunu lapas, bet pirmo ar baudu saburzīju un izmetu. Nozīme ir procesam ne rezultātam! Saproti! :)

  5. Es gan PAR smēķēšanu!
    Dažus gadus biju atmetusi, bet tad atsāku, jo SMOKING IS GREAT :)
    Un ne tikai Šrilankā vērojot saulrietu…
    Pie rīta kafijas, laiski pārskatot e – pastus;
    Pēc tam, kad stundu vai divas pirksti ir mežonīgā ātrumā skrējuši pa klaviatūru, lai tiktu līdzi domas lidojumam, un kārtējais lielais darbs BEIDZOT ir pabeigts;
    Pēc kārtējās sapulces, kuras laikā 18 reizes ir šķitis, ka esi “surrounded by idiots”…
    Vai jebkad, kad gribas 5 minūšu mieru un klusumu, lai beidzot sadzirdētu savas domas….

  6. Jēzus, cik pamatīgi , Aldi, Tu jau esi relaksējies Indijā (vispār ceru, ka tā ir realaksācijas pazīme), ja apceri smēķēšanu pats būdams īsts nesmēķētājs!

  7. Nu nezinu, nezinu vai smēķēšanai ar to kāds sakars? ;)
    Man vienmēr ir paticis sēdēt un vērot, vienkārši sēdēt un vērot…
    Man pat ir kāda iecere – jaunnedēļ soklēnu brīvlaiks! Nē, nē – nekādi kino. Brauksim ar puišiem uz Vecrīgu pastaigāties, sajust tās auru un pasēdēt tējnīcā, kas kanāla malā un padarīt neko (kas ir tas pats, kā sajust prieku par visu, kā pirmoreiz ieraugot)… tā patiesībā ir brīnišķa nodarbe, ļoti mierpilna, kuru dzīves steigā, noteikumos un stereotipos pazaudējam… :)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>