skolaslaiku jēdzīgais bezjēdzīgums

Foto: no šejienes.

Skolas laikā neviens viens jaunais censonis ir vaicājis skolotājiem, kur viņam dzīvē reāli noderēs nemitīgā tangensu vai glītrakstīšanas iedzīšana. Protams, šobrīd vairs neviens nevaicā, kādēļ tas viss bija vajadzīgs un kur konkrēti tās zināšanas var pielietot dzīvē, saka paldies stingrajiem skolotājiem  un ar iegūtajām iemaņām sitas pa dzīvi kā nu kā nu māk un cik cītīgi mājasdarbus pildījis:)
Daudzi jau to ir novērojuši un izpaudušies, ka dzīve it kā esot cikliska – tad nu man arī tādas aizdomas radās saskaroties ar dažādiem noteikumiem par akcīzes un visādu citu  preču pavadzīmju uzskaiti. Rakstot tās nejēdzīgi daudzās pavadzīmes dažādos uzskaites žurnālos, n-tās reizes izkopjot kaligrāfisku parakstu un tā atšifrējumu, patiešām sajutos kā 2. klasē glītrakstīšanas stundā pagarinātās dienas grupā. Iespējams, ka VID ir zināmi kādi cēlāki mērķi vai slēptie uzdevumi, kurus šāda nodarbe atrisina, iespējams, pat smalkajā plānā vai čakru līmenī, bet tīri racionālu pamatojumu šādiem noteikumiem gan neatradu.  Jo mēs visi ļoti labi zinām, ka pārsvarā  uzņēmumos šādas prasības tiek pildītas formāli, kontrolētas formāli un pa lielam viss notiek neformāli.
Tāpat arī nesaprotu, kāpēc krogiem un kafejnīcām ir jāslēdz līgumi ar piegādātājiem par alkohola pirkšanu, kāpēc kā attaisnojošs dokuments pirkumam der tikai pavadzīme? Piemēram, Kanādā, kur alkohola aprite arī tiek ļoti stingri kontrolēta, jebkurš iestādījums var pirkt alkoholu jebkurā veikalā un pirkuma čeks ir apliecinājums pirkumam. Šībrīža situācija nav stimulējoša veidot mazus un mīlīgus krodziņus vai kafejnīciņas, jo lielajiem piegādātājiem viņu apjomi nav interesanti. Domāju, ka šādu dskriminējošu normu atcelšana varētu krietni atdzīvināt jau daudzcietušo viesmīlības nozari un, palielinoties konkurencei, mēs arī varētu sagaidīt draudzīgākas cenas.

8 Responses to skolaslaiku jēdzīgais bezjēdzīgums

  1. Bez vārdiem.
    Par sapīgo,jau neko daudz nepateiksi.

  2. Nu nezinu, Aldi, kā ir Kanādā, bet Latvijā šie noteikumi man vismaz šķiet absolūti vienkārši un saprotami, jo preces piegādi/nodošanu apstiprina PPR, kurš šobrīd var veidot visnotaļ brīvā formā. Jebkuram normālam uzņēmumam ir dators no kura savukārt neredzu pilnīgi nekādas problēmas izdrukāt PPR – to taču nevajag darīt nepārtraukti, jo tikai dažiem ir nepieciešama šāda ekstra. Savukārt, lai nebūtu jāraksta katru reizi savs vārds un uzvārds, var uztaisīt zīmogu – manuprāt Ls 5 iekļausies. Nu parakstīties gan nāksies pašam. Man jau šķiet, ka reizēm tu centies uztaisīt problēmu tur, kur tās nav. Pilnībā piekrītu, ka RS ir daudz problēmu, bet pareizi sakārtot dokumentus – tas nav nekas sarežģīts.

    • Piedod Aldi, bet no tava rakstītā patiešām nevar viennozīmīgi saprast to par ko mēs šodien runājām Vecrīgā… Tā ka nav tikai melns vai balts – ar to es gribēju teikt, ka ir tik viegli vienam otru pārprast, jo doma nav izteikta pietiekami precīzi…
      Jebkurā gadījumā, ceru, ka turpināsi rakstīt arī tālāk, jo liela daļa no tavām paceltām problēmām patiešām ir problēma, daļa ir nepietiekami skaidri noformulēta tava doma, lai varētu izprast sāpi, bet daļa, tu man atvaino, šķiet ir tikai lai pakasītos…
      Tās vienkārsī ir manas pārdomas un katram IR tiesības uz SAVU VIEDOKLI!!!

  3. Man, kā brīvdomīgam uzņēmējam ir tikai viena vēlme: lai ierastajās atskaišu/kvīšu/čeku/pavadzīmju/VID sistēmās nekas radikāli nemainās. Bai ze vej, sistēmas nemaz nav tik sliktas.
    Ir viena cita lieta, par kuru var PēdējāPartija pacepties: valsts likumdošanā iestrādātās negodīgās konkurences normas. Baigi diskutabls jautājums ir par “jaunajiem” uzņēmējiem un nodokļu atlaidēm. Arī stulbā norma, ka uzņēmums, kurš nesasniedz 10 000Ls apgrozījumu, nemaksā PVNu. Rezultātā mans produkts ir par 21% dārgāks nekā “jaunā” uzņēmēja produkts. Te nu paceļas jautājums, vai nav izdevīgāk viena normāla uzņēmuma vietā darbināt neskaitāmus mazus rahītiņus un nemaksāt valsts pamatnodokli?
    Atvainojos par garo komentu, cerībā un pārliecībā, ka šo blogu lasa domājoša publika.

    • Ja liktu maksāt PVN katram mikrouzņēmumam jau no pirmā lata, tad būtu protesti, ka valsts nomāc mazos uzņēmējus ar pārmērīgu nodokļu slogu un birokrātiju. PVN grāmatvedība ir sarežģītāka, un iesākumā uzņēmums varbūt vēl tikai mācās pārdot un nav tik daudz naudas un laika uzreiz visu apgūt un laikā samaksāt visus nodokļus.

      Tāpat par 21% produkcija būs tikai ļoti specifiskos pakalpojumu sniegšanas gadījumos (programmētāji utt.). PVN nemaksātāji nevar atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām izejvielām u.c. Problēma ir tāda, ka par uzņēmējdarbību spriedelē daudzi diletanti. Tādu ir gan pašu uzņēmēju, gan VID rindās, tāpēc bieži ir tā, ka ļoti grūti ir saņemt precīzu konsultāciju, kas un kā ir pa punktiem pareizi jādara.

  4. Tā jau ir problēmas būtība – jaunais mazais uzņēmējs uzbūvē mārketingu uz zemākas cenas rēķina, un, ja viņam viss izdodas, aplaužas pēc apgriezienu uzņemšanas, jo pacelt cenu ir grūtāk, nekā to noturēt. Un vienlaicīgi tiek kropļots tirgus, jo klientam nav skaidras šīs cenu atšķirības. Es runāju konkrēti par laukiem (kur arī pats darbojos 11 gadus), kur uzbūvēt biznesiņu ir ļoti viegli (pazīstama vide, klienti, totāls konkurences trūkums, zemas kvalitātes prasības gan no pakalpojuma sniedzēja, gan saņēmēja puses, labi kontakti institūcijās utt utjpr), piedāvājot tieši zemo cenu. Te minamas tādas jomas kā tūrisma pakalpojumi (kurā darbojos es), grāvmalu pļaušana, jebkādi meža darbi, atkritumu šķirošana, autoveikali.
    Ok, vainīgs, vainīgs, cepos ne tajā blogā… :)

    • aldis hofmanis

      Piekrītu, tikai domāju, ka PVN nemaksātāju slieksnis ir par zemu – tiem vajadzētu būt nevis 10 000 gadā, bet gan vismaz 50 000. Un tad no tā būtu kaut kāda jēga. :)

    • Es domāju, ka problēma ir nedaudz cita. Iesācējs parasti domā, ka veiksmīgi konkurēs ar to, ka piedāvās preci lētāk nekā vidēji tirgū, tā vietā, lai veiksmīgi pārdotu par tirgus cenu un starpību izmantotu sava mazā uzņēmuma attīstībā.

      Es biju izlaidis vārdu, bet doma bija, ka prece gandrīz nekad nebūs par 21% lētāka. Turklāt zemākas cenas gandrīz nekad īsti nestrādā, jo zemāka cena gandrīz vienmēr ir saistīta ar zemāku kvalitāti. Arī pašizmaksa lielākam uzņēmumam parasti ir mazāka, jo lielāks uzņēmums spēj visu labāk nooptimizēt un pat vienkārši zina, kā visu pareizi uzreiz izdarīt. Mazie uzņēmumi, kas cenšas konkurēt tikai ar cenu, ir nolemti ātram bankrotam. Tas ir normāli, ja no 10 jaunatvērtajām kafejnīcām tikai 1 izdzīvo ilgāk par gadu.

      Tāpēc es daudz neuztrauktos par tiem mazajiem uzņēmumiem, kas pārdod preci par neparasti zemu cenu. Labāk izskaidro saviem klientiem savas preces kvalitātes atšķirības utt.

      Pakalpojumu serviss Latvijā pamazām uzlabojas, bet šobrīd atpūšos Slovēnijā un godīgi sakot man mute ir vaļā. Lūk, šī slāvu tauta ir ideāls piemērs par veiksmes stāstu, kā pareizi apgūt visas mārketinga gudrības un izmantot savas priekšrocības, lai pelnītu naudu. Tas, kā viņi ir ieviesuši lielu kārtību no valsts puses, stingri kontrolējot, lai nekur nekur netiktu apkrāpti tūristi un servisa kvalitāte būtu atbilstoša, un no otras puses paši uzņēmēji ir ļoti uzmanīgi vissīkākajās detaļās un attieksmē pret klientiem. Jā, cenas tur ir nedaudz augstākas nekā caurmērā Austrumeiropā, bet tai pašā laikā tu droši zini, ka par katru samaksāto eiro tu saņemsi pretī vērtību līdz pēdējam centam. Pat salīdzinot ar plašo pieredzi ASV, Lielbritānijā, Francijā un citur, tad jāsaka, ka viņi daudzās vietās pat ir pārspējuši šīs valstis.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>