sarunas

Čau! – Čau!
– Sen neredzēts! Kā iet ?
-Nu, tikko atbraucu no  Kanādas. Tagad staigāju pa darba intervijām  un meklēju dzīvokli. Un kā pašam, ko dari?
-Neko, rosamies, ņemamies zinies…. (pauze) Klausies, jāskrien, prieks bij redzēt! Attā!

Pēc vairākiem satiktiem paziņām un līdzīgām sarunām es vienam no viņiem pēc kārtējā rosamies, ņemamies pavaicāju – kāpēc cilvēki Latvijā sarunās neatbild uz jautājumiem? Izvairās no dziļākām, patiesām sarunām? Ceru, ka es viņu pārlieku nesamulsināju, bet turpmākā saruna izvērsās ļoti jauka un patiesa, ne vairs virspusēja bla-bla-bla. Man prieks un sarunas partnerim prieks.

9 Responses to sarunas

  1. Haha, vislabaak ir “satikties” virtuaalaa videe, tad cilveeki atveraas ;)

  2. latviešu nacionālā īpatnība

  3. Smejos. Zini, man pāris reižu ir bijusi doma tam jautātājam “kā Tev iet?” atbildēt pa īsto. Nevis tā vienkārši “rosamies, darbojamies”, bet tā no sirds. Varu saderēt, ka jautātājos šādu scenāriju nebūs gaidījis un nožēlos to mirkli, kad viņš man pajautāja šo jautājumu :D Protams, tas neattiecas uz tuviem draugiem un paziņām. Ar tiem var pa īsto un tie jau arī tās īstās atbildes gaida.

  4. Varbūt tādēļ, ka latvietis tajā savā – rosamies, ņemamies – skrējienā pats sev nemaz nav nodefinējis kā viņam īsti iet un vai tas skrējiens uz labu vai uz sliktu? :)
    Bet jā, interesanti, agrāk pārmetām amerikāņiem viņu bezpersonisko how-are-you uz kuru negaida patiesu atbildi un nu paši ejam tajā virzienā.. jo nevienmēr arī latvietis to kā-tev-iet-ko-dari jautā aiz patiesas intereses..

    • aldis hofmanis

      jaa, tieshi taa. Bet nu vismaz apsveicami, ka neesam tikusi lidz amerikanu līmenim – tiek pateikts ts howāryouijs, bet teiceejs nemaz negaidot atbildi jau sen gabalaa:)

  5. Modīgākais Londonā ir – areyouallraihgtmate?Vienā elpas vilcienā kā šāviens.
    Ne reizi neesmu redzejis ka kādam būtu interesanta mana atbilde.
    Galvenais ir paspēt pateikt to pirmajam.
    Tas noder rīta un vispār sveiciena vietā.
    Cilvēki izliekas pieklājīgi. un šī pieklājība ir uzspēlēta. Un nav svarīgi kur tu cilvēk atrodies. Calgari, Rīgā vai Londonā, tas tā ir visur.

  6. Pingback: patiess serviss jeb saskatīt cilvēku? « hofmaņa pasakas

  7. Tāpēc, ka frāze “Kā tev iet?” nav jautājums, bet gan sasveicināšanās pieklājības frāze. Nu līdzīgi kā “How are you?” Es jau zinu, ka daudzi ārzemēs par to ir neizpratnē, bet man jau vidusskolā iemācīja, ka uz to netiek gaidīta reāla atbilde. Bet kas ir interesantākais, ka cilvēki bieži pat neaizdomājas, ka mūsu pašu latviešu valodā ir līdzīgas frāzes un komunikācijas paņēmieni. Tikai mēs to baidāmies oficiāli atzīt :D

  8. Hemmmm. Arī vienkāršs jautājums ‘Kā Tev iet?’ var skanēt dažādi. Šķiet, ka esmu satikusi tikai pāris cilvēkus (ne obligāti tuvākos draugus), kad šis populārais jautājums sagaida kārtīgu atbildi. Pārsvarā tomēr aprobežojos ar atbildi ‘Dažādi’. Kaut kā neprasās, uz ielas, garām skrienot, ar iepirkumu maisiem rokā stāvot, vai, domājot, ka kavēju jau 3 minūtes nākamo tikšanos, izklāties kā uz paplātes. Lūk, ja satiktos krogā pie alus kausa, mājā pie tējas, uz soliņa vai kā tamlīdzīga – kāpēc ne? Varu pastāstīt kā man iet, ja redzu, ka cilvēks šo jautājumu ir uzdevis no sirds. Bet, ja jautājums ir uzdots tikai tāpēc, lai ‘samērītos krāniņiem’ (pardon mai frenč!) vai apmierinātu savu pliko ziņkāri, tad es izvēlos atbildēt ar vispārīgu frāzi.
    Bet vispār jauki, ka Jūs, Aldi, veidojat šādus dialogus par socializēšanās prasmēm vai neprasmēm un tamlīdzīgām tēmām. Tas atkal un atkal dod iemeslu padomāt.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>