politiķu spēlītes muļķīgajā vēlēšanu laikā* jeb ko raksta svētdienas avīzes?

Pirmās lapas ir pilnas ar ziņām par vēlēšanām – 3. martā indieši, arī Goa, izvēlēsies jaunu parlamentu. Tādēļ dzelzceļa stacijās tiek ierīkotas papildus drošības posteņi un bagāžas skanneri. Šādi mēri tiekot pienemti, lai “izvairītos  vēlētāju balsu pirkšanai domātās naudas ievešanas dzelzs kastēs, kā arī nelegāla alkohola transportēšanas”. Tik pie viena avīze piebilst, ka vienā konkrētā stacijā policija ir aprīkojusi ar skanneriem tikai vienu ieeju/izeju, par otru aizmirstot… Cik zinu, joprojām starp indiešiem ir cieņā tikt valsts vai policijas darbā un, pats galvenais, dabūt savu zīmodziņu, lai būtu vismaz kaut kā “noderīgs”. :)

Citā lapā nervus stindzinošs stāsts par kādu citu dzelzceļa staciju Bhubaneswārā, kur veselas 10 minūtes dienas vidū uz visiem 24 stacijas TV monitoriem tika rādīta neķītra porno filma (Indijā!!!), par šo nodarījumu policija nekavējoties arestējusi 21 gadīgo Swaina jaunēkli.

Par to, ka Standart&Poor’s ir samazinājusi 9 Eirozonas valstu reitingus (kurus tieši, es nemaz nemēģināšu saprast, galvenais ir fakts, ka reitingi ir samazināti un ka tas noteikti ir nāvīgi slikti). Kipra, Itālija, Portugāle un Spānija ir dabūjusi Tēvoča Sema (S&P izskatā) pirksta kratījienu divreiz, savukārt Francija, Austrija, Malta, Slovēnija un Slovākija ir izsprukuši cauri ar reitinga vienas pakāpes samazinājumu. Franču finanšu ministrs Francis Barons (Francois Baroin) savus tautiešus, runājot TV, esot dorošinājis, ka tā “neesot nekāda katastrofa”. Noteikti jūtait manu ciniski ironisko toni, kurš tāds, iespējams, ir pilnīgi nevietā, tomēr ja palūkojamies un mūsu augstāko valsts amatpersonu spēju izteikties publiski…

Kā jums liekas, cik dzīvu valodu ir šobrīd Indijā? Nezināt? Es atzīšos, es arī nezinu. Tomēr 1961. gadā tādu esot bijis 1652. Kā raksta Sunday Times of India, tad uz izzušanas robežas ir 310 valodu, no kurām 263 tādas, kurās runā mazāk par 5 cilvēkiem. Tāpat valodnieki esot uztraukti par valodu sajaukšanos un valodu plaisu starp veco paaudzi (60 – 80 gadi) un jauno paaudzi (10 – 30). Tā esot palielinājusies kā vēl nekad. Procesi visur līdzīgi, vai tā būtu Indija, Francija vai Latvija. Tādi laiki.. :)

* Sunday Times of India komentāru lapā raksta par vēlēšanām virsraksts. Liekas, kopš Padomju Jaunatnes vai Vancouver Sun laikiem neesmu lasījis tik drosmīgus, analītiskus, gudrus un izglītojošus žurnālistu komentārus.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>