Latvietim jau neko daudz nevajag. Lai arī kā latvietis lamātu valdību, lai arī cik ļoti latvietis mūk prom no krīzes pārņemtās dzimtenes, lai arī cik ļoti latvietis ir dusmīgs uz stulbajiem neizdarīgajiem un savtīgajiem deputātiem un citiem varas pārstāvjiem, tomēr viņš ir patriots. Esot svešā malā un ieraugot savu sarkan-balti- sarkano, sirds sāk sisties straujāk un latvieti pārņem neizsakāma lepnuma sajūta. Tāda, ka vai vari pārsprāgt. Un tad latvietim gribas pastāstīt visiem, visiem, kas apkārt – jūs ziniet, tas blakus Francijas un Grieķijas karogam ir Latvijas karogs! Es esmu no Latvijas! Par spīti visam tā ir brīnišķīga, maziņa valstiņa Baltijas jūras krastā ar strādīgiem cilvēkiem un skaistām pludmalēm, radošiem māksliniekiem, neskartu dabu, labākajām pirtīm un zvaigžņotākajām debesīm augusta naktīs… Pietiek ar mazumiņu, lai pats sev atgādinātu – es esmu Latvietis.
Viedi VĀRDI. Es ar’ ar LEPNUMU skatos Rīgas Dinamo spēles un pateisi lepojos, ka Latvijai vienīgajai ārpus Post PSRS monstra ir sava hokeja komanda. Un arī 18. novembrī uzsēju LIELO SBS karogu uz sava auto braukājot pa Rīgu.
Sveiciens Tavai ģimenei!!!
+1!
http://aigars.ievins.lv/?p=567
mums ar sarkanbaltsarkanais karogs bija līdzi un tika pacelts tā, lai visi citi redz – šodien ir svētku diena! un vēl lielāks prieks bija, kad maskavieši uzvlika Rīgas Dinamo kreklus, lai parādītu cieņu neatkarības dienā.