pie Svētās Ceilonas. part 1

Ceļojums uz Šrilanku sākās jau 2 dienas iepriekš. Kāds gudrais esot teicis, ka jābūt uzmanīgam ar savām vēlmēm, tad nu es turpmāk to ņemšu vērā. Ieturējis vakariņas a la indian restorānā Budas acis, ko vietējie arī mēdz saukt Budas ledus*, uzspēlēju dažas partijas šaha ar vienu baltkrievu, kuram izglābu dzīvību dažas dienas iepriekš, lēkājot pa viļņiem, tomēr sajutos kaut kā ne tā, gāju gulēt. Te nu sākas stāsts par tām vēlmēm – jau pāris dienas dīžājos kā kumeļš stallī pavasarī, vēlējos kaut atrāk pienāk lidojuma diena. Bet es nebiju domājis . Es nebiju domājis divas dienas pavadīt gultā, precīzāk uz poda, un atlikušo daļu gultā. Food poisoning, you know.** Pēc pirmās jautrās nakts gulēju un prātoju – tā, rīt jālido, jātiek uz kājām. Viesnīcas menedžeris sadabon elektrolītu pulverīti, ko pievienot ūdenim. Tas nedaudz uzlabo situāciju, nu jau ir iespēja iztikt bez tualetes aptuveni stundu, ja paveicas. Bet tomēr – lidojums taču rīt no rīta un šādā kondīcijā nekas nesanāks. Ap 4 pēcpusdienā, ievācis informāciju par līdzīgiem gadījumiem, nolemju rīkoties. Proti, esot tikai 2 veida zāles – viens esot ingvers, tāds speciāls un stiprs ingvera dzēriens, cita iespēja – tikai antibiotikas. Sakopoju visus spēkus un lūdzos man zināmos indiešu Dievus, lai man izdodas tikt līdz pilsētai (ciemam, kur ir veikali un aptiekas) un atpakaļ bez šmuces. Man laikam nav jāstāsta, ka Indijā neviens nekur nesteidzas. Nedz taksīša soferīts, kuru esmu spiests ņemt, jo manu noīrēto skūterīti viesnīcas menedžeris acīmredzot jau izīrējis kādam citam, bet citā, ko man piedāvā, ir tukša bāka… , nesteidzas  aptiekārs, arī tūristu pūļi uz ielām tāpat. Dažādas zāles un lietošanas  instrukcijas через немогу ir sadabūtas, tagad tik dzert un gulēt. Ā, kur tad ingvera dzēriens? Do you want ginger ale?***

5 no rīta esmu sevi dabūjis uz kājām puslīdz pieklājīgā skatā un cilpoju uz taksīti, piebraucam pie lidostas, tur lieliem burtiem uz mazas, melnas tāfelītes rakstīts, ka mans lidojums uz Channai ir pārcelts uz vēlāku laiku, kas nozīmē, ka lidojums tālāk uz Kolombo ir nokavēts. Bet tā ir cita kompānija. Tad es atcerējos zīmes, kurām nepievērsu uzmanību – kad meklēju lidojumus uz Kolombo, tad man visur kā pirmo piedāvāja reisu 6 vakarā, bet es kā ietiepies ēzelis domāju, nu ko es tai lidostā tik ilgi sēdēšu (Indijā lidostās ir īpaša drošība – ja tu esi iegājis lidostā, tad ārā vairs netiec, Bombejas gadījums izrādās bija izņēmums), ja arī būs kavēšanās, tad 6 stundu rezerve būs pietiekoša. Nebija viss.

Nu neko, atceros, ka šī ir Incredible India****, samierinos ar likteni (cik bieži vēl šodien!) un snauduļoju turpat lidostā uz soliņa. Pēkšņi piebaksta blakussēdētājs – ja es arī uz Chennaju, tad mūs ved brokastīs. Lieliski! Visi nelaimīgie ceļotāji tiek salādēti 2 busiņos un laižam uz pilsētu. Viesnīcas zviedru galda brokastīs ēdiena smarža vien uzdzen nelabumu, par laimi ir kukurūzas pārslas. Pie galdiņa sēdošie smejas – vai es esot uz diētas? Kad nelaime izskaidrota, viens, kurš ir indietis, iesaka paņemt ēdienu, kas izskatās kā pienā samērcēti baltmaizes plācenīši – viņi jau 2000 gadus ar šādiem ārstējoties šādos gadījumos. Apēdu, tā neko, tāds bezgaršīgs rīsu un lēcu maisījums, varbūt tiešām palīdz.

Lidosta,  n-tās drošības pārbaudes un nu jau Chennai klāt. Mēģinu sadabūt kādu citu biļeti, tas arī izdodas, tik uz pašu vakaru un ar pārsēšanos. No vilka bēgu, lācim uzskrēju…

* angliski līdzīga izruna    ** saindēšanās ar ēdienu , ziniet. No angļu val.    *** vai jūs vēlaties džindžerelu? No angļu val.   **** Indijas tūrisma reklāmas sauklis: Neticamā Indija! No angļu val.

2 Responses to pie Svētās Ceilonas. part 1

  1. Teicu, nedzer ūdeni no upes!!!! Neklausīji?:)))

  2. Teicu, paņem melno balzāmu līdz. Neklausīji.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>