pēdējā darba diena Kanādā

Tā, šodien pēdējā darba diena Kanādā. Apkampšanās, latviešu končas, paldiesi un komplimenti no jaunā restorāna īpašnieka (ja nu es braucu atpakaļ, lai piesakos, uzreiz ņemšot atkal darbā), daži skaudīgi skatieni no viena franču puiša no Quebec, kurš arī ir homesick, pēdējie paycheki, no kuriem viens, jau kādu mēnesi vecs no iepriekšējās darba vietas gandrīz vai jāizsit ar nemitīgu zvanīšanos nedēļas garumā un otra īpašnieka izķeršanu viņa restorānā. Atcerējos 90-tos gadus. Pieredze noderēja :) Saruna bija aptuveni šāda (pirms nepilnām 2 stundām es viņam biju zvanījis, bet viņš aizbildinājās, ka ir auto un nevar runāt, bet noteikti atzvanīšot. Variet trīs reizes minēt, vai tas notika.) :
– Sveiks,  Aldi! kā tad iet? Kas jauns Glen Eagles? (tas ir otrs nosaukums vietai, kur ir tas jaunais restorāns)
– Sveiks Bernd, Viss kārtībā. Atšķirībā no tevis, viņi tur savus solījumus un ir samaksājuši visu, kas bija jāsamaksā. Vai es, lūdzu, varu dabūt savu paycheku? Jau otro nedēļu es mēģinu to dabūt.
– Bet, Aldi, tu taču redzi cik ļoti es esmu aizņemts! (Viņš pamāj ar roku apkārt uz restorānu, kurš tiek remontēts un pārkārtots šajā laikā – tas man uzdzen dusmas, jo katrā telefona sarunā viņš apsolās, ka rīt jau nu noteikti ievedīs to čeku jaunajā restorānā un es atļaujos nu jau bijušajam bosam atcirst)
– Zini, tas man īpaši neuztrauc.
– Tu neesi īpaši pieklājīgs, Aldi, šobrīd un arī attieksme tev nav pareizā, tā viņš.
– Zini, kas nav pareizā attieksme? Solīt un lauzt solījumus, dot veltas cerības, labi zinot, ka tās nevarēsi vai negribēsi piepildīt un teikt, ka atzvanīsi un likt justies kā muļķim. To mēs, mūsu zemē saucam par nepareizu attieksmi. Jeb par gļēvulību, ja gribi. Vai tagad es varu dabūt savu payčeku?

Laikam jau nostrādāja, jo kaut ko zem deguna murminādams viņš uzkāpa augšā uz ofisu un pēc minūtēm 20 atgriezās ar vērtīgo papīrīti. Darījums notika puspabeigta restorāna vidū, kuram jau rītdien jāsāk strādāt,  vakarā ap pusdeviņiem un viņš palika  sava bardaka vidū. Bet mani nepamet un nepamet doma, ka īpašniekiem būtu jānovērtē ne tikai savi klienti vai piegādātāji, bet arī savi darbinieki. Jo, galu galā, galvenokārt no tiem ir atkarīgs, cik ļoti labi veiksies tavam biznesam.

7 Responses to pēdējā darba diena Kanādā

  1. Teicami, Aldi! Lepojos ar Tavu uzdrošināšanos un nostāju.

  2. Zinot Aldīti, man galīgi nepārsteidz šis stāsts! Pareizi ir, par savām tiesībām ir jāpastāv, vienalga, kurā pasaules malā esi! Un man ir prieks par Tavām izsistspējām un pārliecinošo argumentāciju! Malacis! ;)

  3. Manas atziņas un pieeja ir ļoti līdzīgas. Malacis, malacis!

  4. lepojos ar Tevi, Aldi ! :)

  5. Labi uzrakstīts, sajūta, ka pats būtu bijis klāt un to redzējis. Jau gaidīju, ka sāksies kautiņš, bet nu arī šādi ir labi.

  6. Eh, zini, es jau sen sapratu, ka nav verts bus pieklajigam pret tiem, kas neizrada tev tadu pashu laipnibu. Prieks, ka tomer dabuji savu nopelnito naudu!

  7. ha ha, cik pazīstami! kā tiem darba devējiem patīk runāt par “pareizo” un “nepareizo” attieksmi, taču savā acī neredzēt baļķu kaudzes.
    forši, ka cīnījies līdz galam. lai veicas mājās!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>