Pasaka par to, kā Aldi ASV neielaida

Tā diena bija pienākusi. Tā kā biju saņēmis ievadvēstuli no Kanādas vēstniecības, tad man līdz 2. aprīlim bija jāpamet Kanādu un jāatgriežas tajā, lai atjaunotu darba vīzu. Lai nedaudz ietaupītu naudiņu, tad doties uz robežu  izlēmu ar sabiedrisko transportu, nokļūstot cik vien tuvu iespējams (paldies google maps un translink, ļoti laba sadarbība, efektīvi un ātri atradu nepieciešamo transportu, laikus un maršrutus). Pa ceļam vēl biku pašaubījies – varbūt tomēr izmēģināt laimi lidostā, tomēr palieku pie pirmā varianta. Pēc kādām 2 stundām izkāpju no autobusa un sparīgi dodos US virzienā. Brīžiem pa trotuāru, brīžiem pa zālīti. Mašīnu maz, putniņi čivina, saulīte spīd un noskaņojums labs, kaut gan ik pa brīdim piezogas  šaubas – ja nu šeit nav pieņemts šķērsot robežu kājām? Tax free veikalā pamieloju acis ar nepierasti zemām cenām viskijam, tad nu esmu pie Kanādas kontrolpunkta. It kā varu iet mierīgi tālāk, bet kaut kāds velniņš dīda uzsāķt sarunu ar robežsargu, lai drošības pēc pārliecinātos, ka varu iet pāri kājām. Nē, nevaru gan. Jo amerikāņu pusē esot remontdarbi un viņi negribot, ka kāds nāk ar kājām. Zinot vietējās paranoitiskās tradīcijas un padomju jaunbūvju rūdījumu, tomēr vaicāju: Are you sure? Uz ko pa rāciju tiek veikta sazināšanās ar priekšniecību. Yes, ser, seko atbilde un tiek pārbaudīti dokumenti un uzdoti jautājumi kur un kāpēc eju. Sāku jau sevi sūnīt par kārtējo nepareizo izvēli (lidosta!!!) un latvisko pazemību (kurš velns lika man runāties??). Tad seko ieteikums, kā labāk ar kājām tikt līdz smago robežas šķērsošanas vietai, aptuveni pusotru kilometru no šejienes. Skaidrojums gan izklausās nepārliecinošs un līdzīgs три дня лесом а потом рукоий подать. Mjāāā. Tad attopos un prasu: Ja nu es nebūtu te pienācis, bet gan mierīgi soļojis tālāk? Vai tad amerikāņi mani sūtītu atpakaļ?
– Domāju, ka nē. Tad viņiem būtu tevi jāapkalpo.
– Nu tad mēs neesam redzējušies un es neesmu neko jautājis, labi?
– (brīdi pasvārstījies)  Labi. Lai veicas. Tiksimies pēc kāda laika. Lai laba diena.
– Tev arī. Tiekamies!

Un manis tur vairs nav. Čāpoju pa zālīti gar Miera arku, bet uztraukums liek sevi manīt – ja nu tiešām sūta atpakaļ, cik nav dzirdēti stāsti par trakajiem amerikāņiem… Eh, kas būs, būs. Galu galā, varu braukt uz lidostu.

Pienāku pie US kontrolpunkta. Tiešām rok, tiešām gājējiem nav kur īsti dēties. Nopietni vīri met ar roku, lai ejot malā pie viņiem. Uzzinājuši, ka eju kājām pāri, satraucas un liek iet apkārt mājai un pieteikties pie oficieriem, ko arī daru. Tur atkal vairāki šež jau pa 2 – 3 stundām, dažiem tiek atteikts iebraukt. Sāku domāt, kāpēc gan neņēmu Sietlas autobusu vai vilcienu, būtu drošāk..

Ir 6 vakarā, esmu uztrāpījis uz oficieru maiņas laiku. Tas tiek darīts tieši tik pat nesteidzīgi kā uz Lietuvas – Polijas robežas vecajos, labajos gados. Pēc kādas pusstundas man pievērš uzmanību. Uz kurieni? Izstāstu savu stāstu par izceļošanu no Kanādas, lai atjaunotu vīzu. Āāā, novelk ofiņš un nober kaut kādu kaudzi ar terminiem, no kuriem saprotu, ka nemaz US viņi mani nelaidīs. Sāku uztraukties, skaidroju, ka man jāizbrauc no Kanādas, lai pagarinātu vīzu, džeks tik atmet ar roku un saka, ka viss būs ok, ka tā esot parasta prakse un iedod man aizdomīga paskata papīru (izskatās kā aptuveni 23 kopija no oriģināla), kurā ir ierakstīts mans vārds, uzvārds un pilsonība un bez jebkādiem zīmogiem, parakstiem vai citiem varas atribūtiem. Tad man jāseko viņam. Mani, caur visām mašīnām lavierējot, izved atpakaļ līdz Miera arkai, pamāj ar roku Kanādas virzienā un novēl laimīgu ceļu.

Esmu atpakaļ pie kanādiešiem. Arī tur ir bijusi oficieru maiņa. Arī te neviens nekur nesteidzas, bet atmosfēra tomēr nav tik nospiedoša kā USA kontrolpunktā. Tā kā ir rinda uz darba atļaujām, mani paņem brīvais oficieris, kurs parasti kontrolē kaut ko citu. Blakus stāvošajiem vienam pēc otra tiek atteikta iebraukšana Kanādā. Arī mani izjautā daudz stingrāk kā pirmajā reizē pirms gada. Beigu beigās izrādās, ka man smaida veiksme un sākotnēji vīzā ierakstītais termiņš 31. decembris tiek pagarināts par 3 mēnešiem, līdz vienam gadam. Tagad oficiāli varu strādāt Kanādā līdz pat 24. martam 2011. gadā. Bet vai es to gribu?

Ceļojums līdz US robežai man izmaksāja 2,50$, nogāju aptuveni 4,5 km ar kājām, kopumā pavadīju kādas 6 stundas, lai aizbrauktu, iegūtu vīzu un tiktu atpakaļ. Man ļoti patika cilvēciskā attieksme Uz Kanādas robežas, pat brīžos, kad tika atteikta iebraukšana, tas bija neaizvainojot cilvēkus. Nemaz nerunājot par manu gadījumu un iešanu ar kājām uz Amerikas pusi. Varēja just, ka aiz un zem formas ir konkrēts, dzīvs cilvēks, nevis mašīna, kas neko nezin un tikai izpilda pavēles. Nav slikti. :)

P.S. Un lidostas variants, kā man vēlāk skaidroja robežsargi, neizietu cauri, jo tad vajagot lidmašīnas biļeti, lai izietu robežkontroli.

10 Responses to Pasaka par to, kā Aldi ASV neielaida

  1. Man atkal tieshi otrada pieredze, parasti ASV robezhsargi smaida, saka “Welcome to America”, bet Kanadaa atpakalj iebraucot sagaida niigri skati un vienreiz pat reala rupjiba no robezhsargu puses. Un jaa, Kanadieshi ir slaveni ar to, ka vienmer visu dara ka “instrukcijaas rakstits”, citreiz pilnigi preteji veselajam sapratam. Kaa te saka, “izlej mazuli ar vannas udeni”.

  2. interesants stasts, es Tevi apbrinoju, par to, kas Tev ieksaas, lai veicas Kanada ar paliksanu

  3. Skaista pasaka! Liela uzņēmība un drosme no tavas puses. Novēlu veiksmi turpmāk … un nešaubīties par pieņemtajiem lēmumiem!

  4. Wow, nu tev iekšas! ;)

  5. Vislabāk patika daļa par to: nu tad mēs neesam runājuši, ja? Es neko nesmu jautājis un eju tālāk.
    Labs! :)

  6. Grūti iedomāties, cik daudz drosmes un apņēmības nepieciešams. Turās!

    • aldis hofmanis

      hei Jus jau ar labie. Es laikam uz Meksiku nevareetu gan. Man D-Amerikas macho tempermento pa skarbo

      • Liecies mierā, mums te ir tik mierīgi kā mammas vēderā! Silti, sirsnīgi un ne miņas no skarbuma, tieši otrādi.

        Viss, Tev jābrauc ciemā skatīties, citādi amerikāņu kinofilmu būvētos stereotipos jādzīvo!

  7. Uz Ameriku ar kājām neaiziesi…

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>