pārziemot Goa

Kaut kad decembra vidū bija skaidrs, ka ziema tomēr kaut kad būs un vasarnīcā neizvilkšu. Tad tapa ambiciozs un sen lolots plāns – pārziemot Goa.  Turkish Airlines lētās biļetes uz Bombeju, cītīga sarakste ar Indijas vēstniecību Stockholmā, lai dabūtu vīzu un aptuveni 5 dienas pirms lidojuma pastkastītē atrodu savu ticket to paradise – pasi ar Indijas vīzu.

Lidostā atdodu tētim biezākās drēbes un palieku vieglā jaciņā un kedās, kas vēlāk izrādīsies mans vienīgais apģērbs uz 3 dienām. Turkiem serviss labs, katrā ziņā ar  airBaltic nu nekādīgi nevar salīdzināt, arī nevajag, jo Latvijas nacionālā aviokompānija prasa maksāt pie katras kustības un katra kilograma, turkiem tas viss (bagāža, ēšana, alkohols, filmas, laipnas stjuartes) ir iekļauts biļetes cenā, kura bieži vien varētu būt līdzīga, vai par labu ne mūsējiem.

Lidojums ir caur Stambulu, kur priekš pārsēšanās ir stunda.  Lidmašīnā esmu sapazinies ar vēl 3 latviešiem, kuriem līdzīgs plāns.  Kad Stambulā esam piezemējušies, mūs pārķer lidostas darbinieki un pa visādiem šauriem un tumšiem gaiteņiem uz ātro izved uz iekāpšanu Bombejas lidmašīnā. Man ir skaidrs, ka šis pats  joks ar nodoto bagāžu toč nenostrādās. Bombejā izrādās, ka nenostrādā ar.  Tiek aizpildīti papīri un uz mūsu satrauktajiem jautājumiem kad un kur varētu piegādāt bagāžu, indietis smaidot atbild – tomorrow , anywhere in India.  Tik man pašam nav skaidrs uz kurieni, lai bagāžu nogādā, jo kur tieši palikšu Goa, vēl nezinu. Vienojamies, ka noīrēšu viesnīcu, tad sazvanīšu viņus un  nosaukšu adresi. Deal.

Tālāk seko absurdie indiešu likumi un to apiešana – ja esi iečekojies lidojumam, tad no lidostas iziet nedrīkst, savādāk atpakaļ netiec. Bet, ja latvietim gribas ēst un lidostā īsti nav kur, tad latvietis izdomās, kā likumu apiet ar līkumu. Izstaigājamies iekšā – ārā vismaz reizes 5, radot zināmu neizpratni pistoļvīros pie durvīm, tad miegaina gaidīšana katram savu lidojumu uz Goa. Lidmašīnā aizmiegu pirms pacelšanās, pamožos pēc nolaišanās, kas arī ir saprotami, jo pēc  Latvijas laika ir jau ap 4 naktī. Pie taksīšu būdas satieku pārējos latviešus, kur sametamies vienam trakam 2 stundu braucienam ar taksīti uz Arambolu.

Izrādās, ka ceļabiedri ir bieži viesi šeit un informē mani par pēdējām cenām un aktualitātēm. Atrodam naktsmājas, kopīgas vakariņas un Kingfisher aliņš, tad plīsiens līdz nākamajam rītam. No rīta secinu, ka ceļabiedri ir bijuši možāki kā es, jo ap ap 3 naktī saņemta īsziņa, ka jāiet uz ballīti pludmales otrā galā.  Krievu valodu dzird uz katra stūra, arī indieši jau iemācījušies vajadzīgās frāzes. Katrā ziņā Jūrmalai būs jāiespringst, lai nepazaudētu krievu tūristus, jo šeit viennozīmīgi ir lētāka dzīvošana, ēdiens un siltāks klimats un ūdens. Paši indieši gan nav baigā sajūsmā par krieviem, jo viņi esot skaļi, daudz dzer un maz maksā, bet pieņem situāciju kāda tā ir, jo nauda kaut kā janopelna. Manas viesnīcas menedžeris man stāsta, ka šis gads laikam būšot pirmais, kad viņš kaut ko nopelnīs pēdējo 5 gadu laikā, jo tūristu esot daudz un arī sezona esot izstiepusies līdz pat martam, aprīlim.

2 Responses to pārziemot Goa

  1. Vēl! Turpinājumu!

  2. Bet protams vajadzīgi turpinājumi.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>