Paradiso perduto


1998. gadā uz lielajiem ekrāniem iznāca filma Lielās cerības ar tā laika zvaigzni Gvinetu Peltrovu galvenajā lomā. Zīmīgi, ka itāļu valodā filmas nosaukums ir Zaudētā paradīze, tieši tāpat kā sauca vienu no filmas darbības vietām. Aptuveni 10 gadus pirms filmas, latviešiem bija daudz cerību, bija sapnis par brīvu Latviju, kaut pastalās. Kas no tā visa ir sanācis, vai esam pazaudējuši savu paradīzi?***

1. Vīzija. Kopš deviņdesmito sākuma, kad Latvija atkal sāka pastāvēt kā valsts, es neesmu dzirdējis par to, ka manai valstij būtu formulēti kādi ilgtermiņa mērķi. Jā, bija lata ieviešana un stabilturēšana, bija privatizācija, bija n-tās krīzes un izkļūšana no tām, ASV prezidenta vizītes, sammiti, bija virzība uz NATO un ES. Jā, reaģēšana uz notikumiem, kurus izraisa notikumi citur vai līdzekļi un taktiskas darbības, bet ne mērķi. Arī šobrīd, it īpaši pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, izskatās, ka mūsu valstsvīriem ir aptrūcies padoms – uz kurieni tad to kuģi ar nosaukumu Latvija stūrēt. Eiro ieviešana? Beidziet, tas ir tikai kārtējais līdzeklis. Vai kāds no mūsu pirmajām personām, Valdis Dombrovskis, varbūt Valdis Zatlers var atbildēt uz jautājumu: Kādi ir Latvijas mērķi? Kāda ir mūsu kā valsts, kā vienota organisma vīzija? Vai mums ir definēta mūsu ārējā politika? Kas tiks darīts, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni? Un es negribu, lai man atbildē piesauc gudrus dokumentus ar neizlasāmu ierēdņu valodu, es tikai vēlos, lai man kā riktīgs latviešu saimnieks vienā-divās rindkopās noformulē, ko mēs darīsim un kā mēs dzīvosim pēc 5, 10 un 25 gadiem.

2. Nodokļi. Tie, kuri vēl maksā nodokļus ir mīkstie*. Nē, patiešām. Es apbrīnoju ar kādu cietpaurību un negribēšanu saredzēt reālo situāciju sirgst Latvijas Republikas galvenie finanšu cilvēki (nu, tie, kuri stāda budžetu un plāno ienākumus, kuri uztur stabilu latu un tie, kuri rada nodokļu likumus). Taču pat bērnam ir skaidrs, ka, ja lielais vairums neievēro spēles noteikumus, tad spēles noteikumi un pati spēle ir bezjēdzīgi. Ja aptuveni 70-80% gadījumos alga (vai labākajā gadījumā daļa) tiek piedāvāta maksāt aploksnē, ja biznesa portāli pavisam oficiāli raksta, ka par 200 000 ir samazinājies nodokļa maksātāju skaits un ka pēdējā laikā 40% sociālo iemaksu ir veikts no minimālās algas.  Tai pat laikā – tiek skaļi bazūnēts par cīņu pret ēnu ekonomiku. Ļautiņi mīļie, padomājiet takš ar galvu, cilvēkiem gluži vienkārši gribas ēst, tie ir spiesti kustēties, lai izdzīvotu, turklāt visādi neizbēgamie maksājumi paliek aizvien dārgāki. Nevajag cīnīties, vajag radīt priekšnoteikumus, lai nemaksāt nodokļus ir neizdevīgi. Kā? Pakāpjamies solīti atpakaļ, paskatamies ārpus vispārpieņemtajiem rāmjiem, brītiņu padomājam, kāds risinājums noteikti atradīsies. Es neesmu finansists, bet domāju, ka minimālās algas, neapliekamā minimuma pacelšana (vismaz attiecīgi 300 un 200Ls), sociālā un ienākuma nodokļa likmes samazināšana (attiecīgi līdz aptuveni 22% darba devēja un darba ņēmēja daļa kopā un 15% ienākuma nodoklim)  būtu lielisks stimuls sākt maksāt nodokļus. Domāju, ka izdotos iekasēt daudz vairāk par šobrīd iztrūkstošajiem miljoniem, kuri ir jāsolidarizē vai jādeklasē, nekādīgi nevaru atcerēties, kas tieši jādara. :)
Ir arī tāds likums, ka ir jāmaksā nodokļi par ārzemēs nopelnīto. VID arī parāda neredzētu aktivitāti presē un raujas vaiga sviedros, lai apgaismotu tumsoņas, kuri nelasa likumus. Eu, gudrās galvas, atceļam šo normu un cilvēki, sapelnījuši naudu, iemācījušies strādāt, atgriezīsies mājās, nevis kārtos rezidentūras un svešas pilsonības un palīdzēs audzēt Latvijas IKP ar savām zināšanām un nopelnīto naudiņu. Es nezinu, kā ir citās valstīs, vai ir jāpiemaksā nodokļa starpība, bet man kā loģiski domājošam cilvēkam neliekas taisnīga šāda norma. It īpaši, ja nodokļa starpības atmaksu valsts nepiemēro gadījumos, kad ārvalstīs ir lielāki nodokļi. :)

3. Ierēdniecība. Vai ir iespēja iemācīt ierēdņus runāt dzīvā cilvēku valodā? Jā, tik tiešām, es parasti neko nesaprotu, ko viņi saka. Un man ir pamatotas aizdomas, ka viņi paši arī līdz galam neizprot sava sakāmā jēgu, tik maļ savus likuma pantus un direktīvu numurus, kurus es varot izlasīt un  izdarīt šitā vai tā. Lūdzu, lūdzu atceļam ierobežojumu runāt skaidri un saprotami, parastajiem mirstīgajiem izskaidrojot, kas ir jādara bez visādu pantu un punktu piesaukšanas, tā teikt, lai omīte saprot.

4. Izglītība. Vai tiešām mums pietrūkst piemēru kā Japāna un Dienvidkoreja ir attīstījušas savu ekonomiku, tāpat arī Somija, pateicoties lielām investīcijām izglītībā, nosakot atsevišķas izglītības jomas par prioritāti. Šis jautājums vistiešāk saskan ar valsts vīzijas neesamību - ja mēs nezinam uz kurieni ejam, tad mēs arī nevaram pienācīgi sagatavoties pārgājienam. Starp citu, apziņa, ka Latvijā ir 11 tūkstoši bērnu, kuri neapmeklē skolu (jeb, precīzāk, neziņa kur viņi ir) man liekas daudz, daudzkārt svarīgāka (lai reaģētu), nekā atbildības prasīšana par elektrības nebūšanu ziemas sniegos. Tieši tāpat man arī liekas svarīgi orientēties ne tikai uz naudas pelnīšanu (lasi – ekonomiku vai inženierzinātnēm, bet gan uz mācībām, kas ļauj saprast lietu kārtību un neaizmirst humanitārās vērtības), par šo paldies žurnālam IR**.

5. e-vēlēšanas. Ir 2011. gads. Notiek parakstu vākšana referendumiem, nākamās vēlēšanas nav aiz kalniem. Vienotība – cik tālu esam ar e-vēlēšanām? Kas reāli ir izdarīts, lai cilvēkiem būtu iespēja nobalsot internetā? Domāju, ka aktivitāte tautas skaitīšanā pierādīja, ka mēs esam tam gatavi. Cik zinu, tad e-parakstus arī ir ieviesis LVRTC. Tad izdodam pāris latus katram iedzīvotājam un uzdāvinām e-parakstu, tik lieciet cilvēkiem līdz noteiktam datumam aiziet un izņemt. Ilgtermiņā atmaksāsies.

6. Politiskā ētika. Jāsaka gandrīz kā Rainim – Kad pienāks Latviešiem tie laiki- ko citas tautas tagad redz – kad bāleliņi būs gatavi uzņemties politisko atbildību par savām darbībām. Ziniet, patiešām SC aizvien vairāk un vairāk sāk simpatizēt, džeks sašmucējās, pieķēra, atkāpās. Ko dara mūsējie džigiti un tautu meitas? It kā atkāpjas, bet ir neaizvietojami vēl 4 mēnešus (un atkāpjas arī tikai pēc kāda 4 gadījuma) vai tēlo, ka viņus tas neskar. No malas izskatas kā labi organizēts grupējums, kur viens otru atbalsta un piesedz grūtos brīžos. Vēl ilgs un garš ceļš ejams, līdz pat ētiskie Vienotības biedri patiešām sapratīs, ko nozīmē atbildība vēlētāju priekšā, nemaz nerunājot par citām vairāk vai mazāk kabatas partijām.

* Tēlains salīdzinājums. Joks.
** -Ko jūs latviešiem ieteiktu?
-Mācīties humanitāros priekšmetus. Tas ir tieši tas, no kā mēģina atrunāt – jāmācās esot inženierzinātnes. Pirms tam bija jāmācās par ārstiem un juristiem, tagad – par inženieriem… Humanitārās zinātnes ir jāmācās, lai saprastu likumsakarības, kurās esam ierauti. Pretējā gadījumā mums ir šaurs skatījums un liekas, ka krīzi var izskaidrot ekonomiski. Mums vajag augsta līmeņa vēsturniekus, augsta līmeņa teologus, lai saprastu, kā cilvēki attīstījušies attiecībās ar saviem arhetipiem. (daļa no intervijas ar V. Rudzīti žurnālā IR)
*** Brīva apziņas plūsma otrdienas vakarā, neuzstāju uz galīgu vai objektīvu patiesību.

7 Responses to Paradiso perduto

  1. Par trešo punktu runājot. Patiesību sakot, pilnībā piekrītu. Bija man kādu laiku atpakaļ gadījums ar nic.lv kantori. Gribēju atteikties no kāda domēna vārda, lapā skatos – o, lai atteiktos, atsūtiet iesniegumu. Ok, darīts. Beigās sākās cepšanās ap to, ka paraksts vajadzīgs. WTF? Kur tas viņu lapā ir norādīts?! Beigās sākās cepšanās ap to, ka dēļ tā, ka aizsūtīju ieteikumu, lai savā lapā norāda, ka tāds ir nepieciešams, man sāka skalot smadzenes par to, ka tagad man būtu jāzina Latvijas likumdošana šajos dokumenta paraksta jautājumos. Kaut ko, atceros, (precīzi – neatceros, ko tieši) aizrakstīju atpakaļ, laikam uz varžacīm trāpīju – neatbildēja vairs. Bet vienalga – par spīti – vēl joprojām viņu lapā tā arī nekādu ziņu par to nav. Tiešām ir vieglāk kasīties, nekā izdarīt, kā patiešām būtu ērtāk no klienta puses?

  2. Labi uzrakstīts, Aldi.
    Ar Tevis rakstīto sasaucas šodien draugiem.lv izplatītā antiglobālistu informācija par Lībiju, no kuras mūsu varasvīriem būtu vajadzējis pamācīties valsts attīstības metodes, nevis gudrot, piedalīties pilsētu bombardēšanā vai ne.

  3. Viena lieta, kas ienāk prātā. Kāpēc Latvijai nav plāna? Varbūt neviens nav uzskatījis par vajadzīgu tādu veidot.
    Ja Tu, domā par savu personīgo plānu,vai tad tev atliek laikā domāt par Latvijas plānu?
    Katram sunim skaidrs, ka galvenais ir pārticība un labklājība.
    Bet vai mums katram ir skaidrs,kādu valsti mēs gribam redzēt?
    Aldis ir padalījies ar savu vīziju,bet vai tād ir mums katram? Vai tomēr sākumā mēs katrs domājam par sevi un tad ja atliek laiks arī par valsti.

  4. Labs raksts! Brīziem tā vien liekas, ka tie , kas sēž tur augšā, dzīvo kaut kādā citā realitātē. viņiem nav skaidras sakarības, kas bieži vien pat pirmklasniekam ir skaidrs kā diena. :)
    Par 2. punktu runājot… vienīgo argumentu “par” tādai nodokļu iekasēšanai no ārvasltīs gūtā ienākuma, varu saskatīt tikai tadā aspektā, ka arpus LV strādājošajam LV palikusi ģimene, bērni, kas tā sakot gūst labumu no samaksātajiem nodokļiem, respektīvi apmeklē skolu, ārstus utt… vai arī tas ir īstermiņa darbs līdz 6 mēnešiem, kad pats maksātājs, atgriežas LV un pats gūst visus šos labumus . Kaut kā tā :)

  5. Ļoti trāpīgi teikts un vēl trāpīgāk par šo: Ilgtermiņā atmaksāsies.
    Redzi, Aldi, mums nepastāv ilgtermiņā. Nav šajā valstī ilgtermiņa domāšanas pamatlietās. Atbrauca ļaunie onkuļi, mēs šiem par prieku viskaut ko budžetā apgraizījām. Dzīvojam līdz nākamajai atbraukšanai. Tas viss strādā tikai īsā mirklī, nevis pēc gada vai diviem. Tas ir apmēram tāpat kā dzīvot no algas līdz algai, kad īsti pat neaizvelc līdz algai un knapinies pāris dienas badā. Mūsu valsts visu laiku ir tādā pusbadā. No algas līdz algai. Papildus piestrādāšana netiek ņemta vērā.

  6. Tas par to pēdējo komentāru – patiešām ir sāpīgi… un skumji reizē, ka nevienam nerūp šīs valsts nākotne.

  7. Labs raksts. Nevar nepiekrist teiktajam par ierēdņiem…

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>