par krekliem un sirdsapziņām

Nu gan beidzot paliek smieklīgi. Vajag imitēt darbību? Lūdzu – būs jums. Es pat teiktu, ka Modris, varbūt arī Leons, bet maz ticams :) , ir vareni pastrādājis un uzcepis plānu sodītāju sodīšanai. Būs zaķi, to sodītāji, zaķu sodītāju sodītāji, kurus uzraudzīs vēl kāda inspekcija, kas būs pakļauta augstākajai vadībai, kas savukārt būs pakļauta… Nē, nu ziniet, cik tālu ar absurdiem mēs varam iet? Vai tiešām mēs esam sadomazohistiska sodītāju un  sodāmo nācija? Protams, tas ir vieglākais ceļš, nešaubos, ka izdomāt kā motivēt darbiniekus ir neskaitāmas reizes grūtāk. Izskatās, ka šī sodīšanas mānija mums jau no mazotnes un ģimenes ir asinīs –  nāk līdz ar katru paaudzi kā ģedovščina armijā. Ir jānomainās domāšanai, arīdzan janomainās attieksmei pret līdzcilvēkiem – lai katrs cits cilvēks netiktu uztverts kā problēma vai nevēlams traucēklis.
Man liekas, ka nav normāla situācija, ka mūsdienās viens cilvēks  nesaskaņas ar citu cilvēku atrisina ar dūru cīņām. Vēl jo vairāk, ja viens no viņiem ir (nosacīti gan laikam) amatpersona. Šīs savstarpējās zaķu – mednieku spēles šobrīd Rīgā ir iegājušas nevadāmā procesā, cilvēki aizvien vairāk sāks atļauties kļūt nekaunīgi, jūtot mēdiju un sabiedrības atbalstu, savukārt kontrolieri uz nekaunību atbild ar brutālu spēku.
Starp citu, vai tad Liepājā vai Daugavpilī nekursē tramvaji un vai tur nav kontrolieru un zaķu? Kaut kā nav dzirdēts par savstarpējiem kautiņiem vai zaķu nekaunību.
Negribu šoreiz nostāties nedz vienā vai otrā pusē, gan jau ka patiesība ir kaut kur pa vidu, bet ētisko normu neievērošana, neiecietība un visatļautība ir simptomātiska parādība ne tikai Rīgas Satiksmē, bet lielākajā daļā Latvijas sabiedrības. Tā teikt, runa jau nav par krekliem, bet gan par sirdsapziņām.

One Response to par krekliem un sirdsapziņām

  1. Kad Aldis atgriezīsies Latvijā, viņš secinās, ka Latvija ir sliktākā stāvoklī nekā tā bija pirms viņa aizbraukšanas :)

    Ja godīgi, tad tā bija tieši mana pieredze pēc 3 ASV pavadītiem gadiem. Salīdzinot ar Tallinu un Viļņu, kur ir vērojams pozitīvs progress, Rīgā lietas virzās nepareizā virzienā.

    Es esmu viens to tiem, kam patīk izmantot sabiedrisko transportu – ir taču daudz ērtāk sēdēt, lasīt grāmatu, klausīties mūziku vai vienkārši pārdomāt dzīvi, nekā svīst pie personīgā auto stūres sastrēgumos. Bet Rīgā kaut kā arvien mazāk gribas izmantot RS pakalpojumus, jo attieksme tiešām ir ļoti nelaipna. Pat nemēģini pajautāt vadītājam, vai ar šo maršrutu es varu nokļūt vajadzīgajā ielā. Un es apzinos, ka varu arī kādu dienu aizmirst noskenēt savu e-talonu un, cik var saprast no ziņām, tad mani sagaidīs ļoti smags cieņu pazemojošs pārbaudījums. Jebkurā citā pilsētā tas viss būtu tikai atgādinājums vai neliela pārmaksa (piemēram, Londonā izejot no metro ar iepriekš nenoskanētu čipkarti paņems pilnu maksimālo brauciena summu).

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>