Atvadas no vasaras

Спасибо
за всё, что случалось красиво.
Ещё на столетие продлите
Возможность остаться счастливым.
(Twiggys — Гильзы)

Tas bija sen, liekas, vēl pagājušajā gadsimtā. Kādā no Krievijas vizītēm mums iedeva grupas Twiggys demo ierakstu ar 4 dziesmām. Bet varbūt es to izdomāju un ieraksts atrada mani pavisam prozaiski:)
Man patika. Diemžēl grupa pastāvēja diezgan neilgi. Pavisam nesen atradu dažas viņu dziesmas interneta plašumos un padalos arī ar tevi.

05 Ленточки_Коньки(Play 2002)
30 Горячие гильзы
03 Пульсирует
29 Weekend’ы
Поцелуи Радиостанциям 

Профессор Лебединский – Я спросил у ясеня

Video no kaut kāda seriāla, bet audio, manuprāt, ir burvīgs.

indie and lanka

  

                 

kissing and shining

    

    

ir 2012. gads


Neskatoties uz visu politisko fonu, man patīk šībrīža Rīgas Dome. Protams, es neko nezinu (un patiesībā arī negribu zināt) par rebām un otkatiem, bet tas kā RD  pamazām un pamatīgi sakārto infrastruktūru (lasi – rīdzinieku ikdienas dzīvi) un izvairās no nevajadzīgiem skandāliem, ne tā kā priekšgājēji, man patīk. Var jau teikt, ka Nils Ušakovs ir tāds vai šitāds, bet zināmu kārtību RD viņš ir ieviesis. Taču, joprojām ir lietas, kuras der RD atgādināt. Piemēram to, ka  ir 2012. gads. Ka Latvijā, LMT tīklā viedtālruņu skaits esot sasniedzis 150 000, tātad var pieņemt, ka pārējos tīklos ir līdzīgs skaits arī ir līdzīgs. Ka pakalpojumu mobilās apmaksas kompānijai Mobilly jau aptuveni gadu stāv izstrādāta ērta aplikācija iPhone un Android telefoniem, lai ar diviem – trim klikšķiem varētu apmaksāt par auto novietošanu Rīgas autostāvvietās. Tas būtu nenoliedzami ērtāk kā čakarēties ar so oldschool īsziņām, gadījumos, kad nav skaidras naudas. Kas traucē? Traucē tas, ka Rīgas Domes saistošajos noteikumos nr. tāds un tāds nav ierakstīti daži vārdi: apmaksa iespējama izmantojot mobilās aplikācijas vai elektroniski.
Ir 2012. gads un viedtālruņus Latvijā lieto ap 300 000 cilvēku. Tā ir ievērojama auditorija un uzlabot pakalpojuma kvalitāti tik lielai lietotāju grupai būtu tikai esošās RD interesēs, tāpat kā piešķirt brīvbiļetes skolniekiem pilsētas transportā.
Jāatzīst, ka par šo jautājumu es nerunāju pirmo reizi. Laikā, kad sniedzu konsultācijas Rīgas Satiksmei, šī bija viena no lietām, kuru ieteicu uzlabot. Ir pagājis pusgads un rezultātu nav. Vai tiešām Rīgas Dome dzīvo vēl 2001. gadā? 

ledenes

Viņai bija 18, kad viņa iedziedāja šo naivo dziesmiņu par Anniju, kurai patīk sūkāt ledenes. Kad viņa nedaudz paaugās un saprata dziesmas teksta dubultjēgu, viņa esot bijusi ļoti dusmīga uz Seržu Geinsbūru un uz visu pasauli – nedēļu slēpusies (katram francūzim taču ir kāda skaista muižiņa laukos, kur pazust, it īpaši, ja esi uzvarējis eirovīzijas konkursu pirms gada) un atteikusies kontaktēties ar jebkādu cilvēcisku būtni. Tā jau ir – jābūt uzmanīgiem ar dziesmu tekstiem, nekad nevar zināt, ko domājis teksta autors :) .
Iepazīstieties – France Gall un Serge Gainsbourg!

Šeit arī dziesmas klipiņš.

Šeit tīmeklī tulkojums angļu valodā:
Annie likes lollipops,
Aniseed lollipops
Annie’s aniseed lollipops
Give her kisses
An aniseed taste.

And when the barley sugar,
Perfumed with aniseed,
Slides down Annie’s throat
She is in paradise.

For a few pennies
Annie,
Gets her aniseed lollipops.
They have the colour of her eyes,
The colour of happy days.

When on her tongue
Just a small stick remains,
She jumps to her feet
And returns to the drugstore.
For a few pennies
Annie,
Gets her aniseed lollipops.

jaunie censoņi

Nedaudz izklaides piektdienai. Adelei, protams, ir maucamā rīkle, bet mazais meitēns man kaut kā vairāk patīk. Nu, varbūt ne meitēns, bet gan viņas tembrs. Un pie DM gabala pavērojiet puiku klipiņa beigās pēc soliņa – tāda pašapziņa un mīlīgi piešķiebtā galva. Patīk!

nacionālās braukšanas īpatnības

20120219-074609.jpg

To, ka te ir Indija un ka jābrauc pa nepareizo pusi, to laikam jau zin visi. Tomēr, neskatoties uz šo likumu, ir vēl vesela čupa ar rakstītiem un nerakstītiem likumiem, kuru pārzināšana tikai atvieglos pārvietošanos šajā jūklī, ko sauc par satiksmi Indijā.

1. Visi taurē, pīpina, signalizē, māj ar rokām. Ja tu gribi kādu apdzīt, uzpīpini, lai viņš zin (skat. p.2).

2. Svarīgi ir tikai tas, kas notiek tev priekšā. Ja kāds tevi apdzīs, tas uzpīpinās. Ja tu kādam traucēsi – skanēs taure. Man, pieradušam lietot spoguļus, ik pa brīdim gadījās nevilšus pamest skatu atpakaļ spoguļos, bet vietējie parasti nesaprot, kam tie ir vajadzīgi un močiem, skūteriem skrūvē nost, jo traucē manevrēt.

3. Vietējie no sānu ceļiem uz galvenajiem pa kreisi uzgriežas vispār neskatoties, vai kas tuvojas vai nē. Loģiski, jo viņš iznāk priekšā, tātad, ja traucēs, tad pa galveno ceļu braucošais sabremzēsies vai apbrauks (p.2). Ja jāuzgriežas pa labi, tad bieži tiek braukts pa pretējo joslu, līdz tiek pāri uz savējo.

4. Visi brauc maksimāli pa ceļa vidu. Protams, jo jebkurā brīdī no sānu ceļa var kāds izbraukt. Šo sapratu kādā otrajā dienā, kad biju spiests ne pa jokam nolikt pa mēmajiem un pirmo reizi paspruka mīļvārdiņi valsts nevalodā. :)

5. Satiksme kopumā ir diezgan lēna. Parastais braukšanas ātrums pilsētās un uz parastajiem ceļiem ir ap 30-40 km/h. Ņemot to vērā, avāriju tikpat kā nav un ja ir, tad bez lieliem upuriem. Protams, uz autostrādēm ir savādāk.

6. Krustojumi tiek izbraukti pēc nekaunības, transporta līdzekļa lieluma, pīpināšanas un piesardzības principiem. Tobiš – man galīgi nesaprotami, bez jebkādiem principiem. Katrs brauc kā un kur var.

7. Satiksmes dalībnieki ir visi. Arī svētās govis (par svētu šeit laikam dēvē katru, kas ir vai vismaz uzvedas kā sapīpējies :) ), arī suņi, ziloņi, nastu nesēji un lielu kravas ratu stūmēji. Govis un suņus apbrauc vai uz viņiem gaida, jo pīpināt nav vērts, viņi nereaģē, ziloņi ir vispār no citas dimensijas, savukārt pārējie paši mēģina izmukt no riteņapakšas. Autobusi un smagie ir īpaša suga. Viņi ir lieli, viņiem ir īpaši skaļas taures un viņi mauc. Bļauj un mauc.

8. Katrs var apstāties, pagriezties kur vien vēlas, bez īpašiem brīdinājumiem, jo tas, kas notiek aiz tevis, nevienu īpaši neinteresē (p.2.). Lieki teikt, ka stop signāli strādā retajam auto, pagriezienu signāliem vispār nevajag ticēt, jo parasti tiek veikta tieši pretēja darbība. Bieži vien pagriezienu signāli tiek rādīti vai nodublēti ar roku. Tiem gan var ticēt. Nereti vietējie bliež vakaros arī bez gaismām. Vai arī otra galējība – naktī brauc tikai ar tālajām gaismām. Lai labāk redz. Gan viņš, gan viņu. Tjipa.

9. Neviens nav gatavs kaut mirkli pagaidīt, it īpaši ar skūteriem un močiem. Lien maksimāli, cik var, uz priekšu, manevrē, maina joslas, pat, ja tas traucē visai kopējai satiksmei vai pretīmbraucējiem. Joslas? Tās netiek ievērotas.

10. Motobraucējiem ķiveres it kā nav obligātas, izņemot uz autostrādes. Tur arī ir vienīgā vieta, kur esmu redzējis policiju in action un kur arī es pats ieķēpājos protokolā.

Incredible India.

P.S. Nesen skatījos filmu, kuras darbība norisinās Amerikā. Skatoties kā galvenais varonis vizinās pa Amerikas ārēm lepnā limuzīnā, pieķēru sevi pie domas, ka viņš taču brauc pa nepareizo pusi! Tik tālu nu esam:)

Foto no šejienes.

Franču brokastis

Šis, manuprāt, ir eleganti. Pat Indijā.

20120212-055822.jpg

Klusais okeāns, Indijas okeāns


Klusais okeāns jau bija iekarots
, nu bija kārta Indijas okeānam. Ja jau es te esmu, tad kāpēc gan nedoties zvejot? Vietējie zvejnieki ir atsaucīgi un par mazu, bet taisnīgu atlīdzību ir gatavi paciest svešķermeni savā kuterī.  Ja iepriekšējā reizē es pārklausījos un 13 pēdu laivas vietā dzirdēju 30, tad šoreiz kuteris arī bija aptuveni tāda izmēra.
5 no rīta, dzied gaiļi un uz ielām tukšs, pēc stundas dodamies jūrā, aptuveni 15 km no krasta, kur esot atols un tur strauji paliekot seklāks – no vidējajiem 70 – 80 metriem pāriet uz 50. Garām kuģo gan veci konteineru kuģi, gan pavisam spīdīgi un smuki tankeri, bet mēs tikmēr mēģinām noķert zivis ar trallēšanas metodi (trolling, tā vismaz viņi teica. Tas ir izmet kādus 4 spiningus, kas nav spiningi, bet gan speciāli verķi, spoles bija mega lielas un paši kāti nežēlīgi smagi, turklāt tā uzparikte tiek nostiprināta kuterī speciālos turētājos  un tad kuģo kādu laiku cerībā, ka kāda zivs pieķersies).  Ap astoņiem džeki nolemj, ka jāmēģina citas metodes. Modernie makšķerkāti tiek nolikti malā un tiek izvilktas visparastākās gruntenes – uz apaļiem rituļiem uztītas, ar diviem āķiem un pamatīgiem svariņiem.

Ēsma – svaigs kalmārs. Pēc 3 minūtēm uz klāja lēkā jau pirmais guvums – pamatīga šķīvja lieluma zivs, zvejnieki nedaudz apspriežas savā valodā un paskaidro, ka šis ir grūpers. Turpinām ķert grūperus, brūnus un koši sarkanus, tad pieķeras tāda kā liela rauda, kam angļu nosaukumu neviens nezin, pēc tam – trigger fish. Varat trīs reizes minēt vai kādu no šīm noķēru es. Pareizi – nē.
  
Pēc laba laiciņa arī es esmu piešāvies, sāku sajust auklu un copi. Pirmā zivs, ko izvelku ir vēl viena trigger fish, bet, protams, par mazu, lai paturētu. Es sapņoju par milzu grūperu*, ko parādīt dēlam, kad atkal ir cope. Piecērtu un velku laukā, un no pārsteiguma gandrīz apsēžos – zivs ir vēl mazāka par tiem mazajiem asarīšiem un raudām, ko vilku Svētē bērnībā. Savukārt zvejnieki pārsteigti sasaucas un visi saskrien apkārt, viens, kurš labāk zin angļu valodu cenšas man kaut ko pateikt. Bet es esmu ātrāks – vai laist vaļā, par mazu takš?  Nē, nē, tā ir ļoti laba zivs, tik nezinu kā sauc angliski. Dārga zivs. Tā nu mazulīte paliek uz klāja.

Pēc tam klusums. Atkal tiek likti lietā motori un spoles, es, nedaudz vīlies par savu guvumu, skeptiski nolienu kambīzē, lai pārskatītu bildes kamerā, kad izdzirdu spoles tirkšķēšanu. Tas nozīmē tikai vienu – lielo zivi. Džeki saskatās un viens no viņiem apliek man kaut kādu uzparikti un rāda lai eju tuvāk tam, kurš cīnās ar spiningu. Tas parāda – dari šādi un iemet kātu man rokās un iestiprina apsietajā uzpariktē. Piepūšu vaigus un tinu spoli. Smagi. Tālāk seko galīgi neinteresants personīgo pārdzīvojumu apraksts 15 minūšu garumā, bet rezultāts ir tāds, ka zivs (diemžēl noosaukumu neatceros), aptuveni 1 metru gara, tiek pievilkta pie laivas un ar āķi iecelta iekšā.

Krastā loms tiek sadalīts un lielā zivs uz vietas sagatavota pusdienās, ko kopā ar zvejniekiem apēdam. Nu ne visu, protams:) Ēdu un domāju, kurš būs nākamais – Atlantijas vai Ziemeļu Ledus okeāns?

* Milzu grūpers – zivs, kas var sasniegt aptuveni 3 metru garumu, sastopama Indijas okeānā, tomēr novērota ļoti reti.