padevos velniņam

- Hi!
– Hi! How are you?!
– (nobubinu zem deguna) Goood.
– (uzspēlēti līksmi) That’s good!!!

Tad tiek izsists kases čeks, iepakotas jaunās bikses dēlam, veikta norēķināšanās. Meitene jauka un mani ķircina velniņš –  jau labu laiku ir mocījusi doma – ja nu tā kanādiešu hovārjuošana nav tikai tā starp citu garāmskrienošas frāzes, bet tomēr tur ir kāds zemteksts? Tjipa – atbildētājs tiek vērtēts, cik moži viņš pasaka to, ka iet good. Vai tikpat ieinteresēti apvaicājas atpakaļ? Tad nu nolēmu noskaidrot kā īsti ir:
– Es atvainojos, mani patiešām moka ziņkāre – vai jūs patiešām patiesi vēlējāties zināt kā man iet?
– KO LŪDZU?
– Jūs šeit Amerikā (jau iepriekš esmu minējis, ka Kanādu uzskatu par tādu pašu Ameriku) visu laiku prasiet How are you?. Tad nu es gribēju zināt – vai jums patiesi interesē kā man iet?
– (manāmi apmulsusi, pēc nelielas pauzes)  Nu, nedaudz…
–  Nē, nē, man nevajag korektu atbildi, tikai tāpēc, ka jums jābūt pieklājīgai. Sakiet kā ir.
– Laikam jau nē. Tas te tā ir pieņemts. Tas nenozīmē neko. Tas ir tā kā sveiciena vietā, gandrīz kā pateikt labdien (vai sveiki).

Tad nu mēs apmainījāmies ar labas dienas vēlējumiem un es devos savās gaitās. Bet ausīs vēl ilgi skanēja: Что значит How are you? – Как поживаеш или как дела. – Что всем интересно как у меня дела?  – Неа, не интересно.  – А чо тогда спрашивает? – Просто так. Здесь у них всё просто так, кроме денег. *

*Sergey Bodrov. Brat 2.

13 Responses to padevos velniņam

  1. Es arī šito vienmēr atceros pie How are you? Un vienmēr pasmaidu…

  2. “How are you?” vēl ir ok, jo uz to viņi gaida atbildi, ir vēl tāds vārdu salikums, kā “How’s going?!” un uz to parasti viņi negaida atbildi, tas ir kā Čau, Sveiks. Sākumā īsti nesapratu kāpēc mani tā prasa un tad vienk. iet tālāk bez emocijām, biju mazliet sašutis, vēlāk sapratu, ka tas nav jautājums uz ko viņi gaida atbildi… :)

  3. Patiesības mirklis? :]

  4. - Como estas?
    – Bien, y tu?
    – Tambien, bien.
    – Que bueno!

  5. A man arvien vairaak klausoties shos sashutumus shkjiet, ka ar mums driizaak nav kaut kas kaartiibaa, nevis ar paarokeaana ljautinjiem…. man liekaas, ka mees visu paaraak personiigi uztveram, jo tinot filmu atpakalj, lai kur arii buuts, shaada veida komunikaacija ir sastopam itin biezhi, tikai nez kaadeelj tieshi mums – ziemeljniekiem – tas shkjiet pasaules gals?
    Nedomaaju, ka vispareizaak ir, satiekot cilveeku, uzprasiit, kaa tev iet, tad pusstundu klausiities, cik dziive ir drausmiiga, sanjemt to negatiivo energjiju un doties taalaak, kas mums, latvieshiem, ir raksturiigi.
    Vai Tev tieshaam baigi vajag, lai kaads uzklausa patieso Tavu staavokli, lai iedziljinaas Tavaa situaacijaa? Nedomaaju viss. Labaak ir uzsmaidiit, pateikt, good, un vismaz uz paaris sekundeem aizmirst to, ka aaraa ir lietus…

    • aldis hofmanis

      latviešiem ir sakamvards par klusēšanu un zeltu. Es tam piekrītu – ja nav ko teikt, tad izmanto iespēju un paklusē, nevis liekulīgi pieklājīgi čivini: howareyou, coment cava, como estas pie katras saskriešanās. Cik atceros, tad Latvijā arī tiek lietots Kā iet? , bet tas tiek darīts, ja satiktais cilvēks ir apstājies un tiek mēģināts parunāties.
      Es neesmu pret smaidīšanu , pozitīvu domāšanu, es esmu pret liekulību un tukšumu attiecībās – tas ir tas ko es nevaru šeit pieņemt.

      • Zini kaa ir ar taam lielajaam naacijaam, vinji katrs dziivo savu individuaalo dziivi, tie visi tekstinji ir taadi vienkaarshi tukshas sarunas uztureeshanai un vienkaarshaak, man liekaas, to ir pienjemt. Latvieshi ir maza tauta, visi viens otru paziist, atradiis, par ko parunaaties. Arii sheit Holandee, cilveeki satiekaas un principaa var norunaat pusstundu par kaut ko, par iisti neko un taa pat ir vienkaarshaak – nekaa personiiga un ljoti viegli komuniceet.
        Un es nedomaaju, ka kanaadieshi ir baigie liekulji, vinji sho lietu pienjem kaa tradiiciju.
        Atceros, kad biju Austraalijaa, tad saakumaa ljoti nopietni uztveeru sho “how are you”, uzskatiiju par pienaakumu atbildeet patiesiibu ;) beigaas jau sapratu, ka tur patiesiiba nav vajadziiga un beigu beigaas tu arii pats paliec par “how are you” “lietotaaju” un pusgada laikaa tas varis neshkjiet diivaini. an taa bija maaciiba un tagad es vairs vispaar par to nedomaaju, jo arii runaajot citaas valstiis anglju valodaa, visi “how are you” ir part of language.

  6. Ivončik, saproti pareizi – mums jau patīk smaidīt un mēs to arī daram (es kas Latvijā ne-smaidīga meitene biju?:), bet ļauj man ieskicēt tev vienu ainiņu. Pavisam ikdienišķu. veikalā, kur strādāju, kamēr nav ne viena pircēja, meitenes ir galīgi nesmaidīgas, rūc par katru nieku, sāp mugura pēc pirmās pusstundas, boyfriends esot bijis neciešams un atnācis iedzēris un izstāsta, ak, ak, cik daudz un pārsvarā īsti čīkstulīgas lietas – ne nu smaidi, viena čīkstēšana par visu pēc kārtas – un goda vārds, es vienīgā staigāju ar vieglu smaidiņu uz lūpām, jo mani tas viss uzjautrina!!! un tad parādās viņš – ak, visu DĀRGAIS CUSTOMER un atskan tāds …nu TĀDS “Hiiii, there! Ho-o-o-o-w aaa-a-a-re YOU today” ar tādu nu tik saldu garšu. man patiesībā liekas, ka cilvēki ir pārsteigti un viņiem patīk, ka viņus apkalpo nedaudz citādāk nekā ierasts, runājot nedaudz pieklusinātāk un ar ne tik lielu “pushing sales” kā te ieratsts…un beigās runājoties arī groziņs pilns:)

    • Jaa, bet, ieejot LV veikalaa, paardeveejas nebuut nesaak smaidiit, nebuut nesaak sarunu, tik skataas caur pieri – atkal kaads kaarteejais tuurists, peec kura buus jaaloka dreebes no jauna :D
      Un LV es tieshaam vienmeer esmu jutusies vainiiga, ja neesmu kaut ko nopirkusi. Taadeelj ljoti priecaajos par shejieni, kur man nekad nav bijusi sajuuta slikta par to, ka esmu vienkaarshi pastaigaajusies pa veikalu.

      Es kaa customers izveelos Juusu variantu :D
      Bet, pienjemu, ka tieshaam tas viss tur Kanaadaa ir uzspiileeti, pienjemu, jo nekad neesmu bijusi ;)

      Bet man prieks, ka Tava pieeja raisa pilnaaku pirkumu grozu un jaacer, ka Tev par to arii ir bonusi ;)

  7. Grieķijā lieto variāciju Hello, where are you from!? – ar tikpat lielu ieinteresētību.
    Bet Ēģiptē tu es My friend katram pārdevējam un taksometra vadītājam un tāpēc tavs pienākums ir maksāt 2x vairāk par normālo cenu.

  8. Es te Kanukistanaa dzivoju jau sesto gadu un vel joprojaam neesmu pieradusi pie taa liekuligaa “How are you”, jo tas tieshaam biezhi tiek pavadit ar tadu zhilbonoshu sajusmu, ka liekas, ka uzrunatajs tulit pieslapinaas biksinjas no sajusmas. Shodien ieejot tukshaa veikalaa, man minutes laikaa vismaz 5 reizes to “How are you” uzjautaaja. Viena meitene pat 2 reizes. Es otru reizi atbildeju, ka “So far good”.. Ziniet dazhreiz pacietiba netur..

    Vel esmu dazhkart atbildejusi “Thank you, bad” vai ari “Good… I mean, there are people in Africa dying from hunger, so in comparison everything else is good”.

    Dazhu reizi ir nu tik slikts garigais, ka negribas, lai tev kads vel atgadina ar savu jautajumu, ka istenibaa neiet nemaz tik labi..

    Bet jaa, ar Francijaa vini prasa “Ca va?” (Vai iet?), uz ko ir jaatbild ar to pashu “Ca va”.. Kad to macijos skolaa vai kad celoju pa Franciju, tas nelikaas nekas ipashs un nemaz nekrita uz nerviem, bet varbut tapec, ka teiciens tik iss un ka var nozimeet gandriz jebko..

  9. Latviski “Sveiks” nozīmē jeb ir cēlies no “lai tu būtu vesels”. Vai kāds no jums to sakot tiešām domā par sveicināmās personas veselību, jeb tas ir tikai tāds pieklājības izteiciens?

    Jautājums ir cits – kāda nozīme ir pieklājībai? Kāpēc mēs izvēlamies būt pieklājīgi ar vārdiem nevis, piemēram, būt neitrāli klusējoši?

  10. Здесь у них всё просто так, кроме денег.

    +1

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>