nerakstītās vienošanās

Es tev – tu man. Lai arī cik strikti būtu noteikumi, vienmēr ir iespējas atrast kompromisus, pievērt acis uz nekārtībām. Jo- lai pieprasītu no citiem perfektumu, pašam jābūt kristāldzidram, bet tas taču ir grūti. Tāpēc arī eksistē kolektīvās vienošanās, kolektīvās acu pievēršanas un it kā nenozīmīgiem likumpārkāpumiem. Uz darba kavēšanu. Uz darba pienākumu nepildīšanu. Uz novusa spēlēšanu darba laikā. Runājam pa telefonu pie stūres, nesprādzējam bērnus, nemaz nerunājot par braukšanu dzērumā. Paņemam uz mājām no darba kādu papīra čupiņu, paņemam kādu gaļas gabaliņu vai bārā nedalieto rumiņu. Braucam pa zaķi. Nemaksājam par stāvvietām. Dodam policistiem piečukus. Galu galā – nemaksājam nodokļus. Pieveram acis uz citiem, citi piever acis uz mums. Visiem labi. Cits tā ar gaļas gabaliņiem vai papīra paciņām niekojas, cits atkal privātmājas, lasi – miljonus ievelk nāsīs. Un tik ilgi, kamēr mēs akceptēsim šādas nerakstītas vienošanās, jeb atkāpes no normas (likumiem) sīkumos, tās transformēsies arī lielās lietās un tikmēr mēs dzīvosim pīļu dīķī un kulsim to pašu duļķaino ūdeni.

Es zinu, ir grūti būt konsekventam un vislabprātāk šādu nekonsekvenci mēs ievērojam citu rīcībā. Tomēr ētiskais jautājums par personiskā vai sabiedriskā labuma prevelēšanu katra mūsu rīcībā ir un būs aktuāls. Atkal man jāatkārtojas – ir jāsāk katram no sevis, lai mēs visi dzīvotu labāk. Jau šobrīd. Šodien.

13 Responses to nerakstītās vienošanās

  1. nu, kaut kā tā. bet jau padsmit gadu vecumā definēju, ka zagta manta labumā neiet. bet tad arī nedrīkst ņemt ne santīmu un ne pliku (tukšu) aploksni – mierīgāk dzīvot.

  2. Ir reizes, kad normas (likumus) vajag mainīt nevis tās stingri ievērot, bet doma tāpat skaidra.

    Secinājums ļoti atgādina http://www.iofc.org/abt/ideas

  3. Laikam pirmā prātīgā doma ko es te izlasu.

    Atliek atgādināt diskutētājiem – zivs nepūst no galvas, zivs pūst no astes. Cilvēki, kas akceptē piecīša došanu policistam nekad (davai lieliem burtiem – NEKAD) nebūs ieinteresēti ievēlēt sev par priekšstāvjiem godīgus cilvēkus. Viņi ievēlēs tādus pašus “saprotošus” piecīšu devējus kā paši. Un kad būs ievēlējuši tad piepūtis vaigus un brēks – blā, kā tā var, viņi taču ZOG!!!!

  4. Nu nepiekritīšu. Jā, es dodu piecīšus poličiem. Jo tā ir lētāk. Bet ne jau vienmēr sanāk – kādā trešdaļā gadījumu viņi neņem, bet traksta protokolu. Nu neko darīt, nopūšos un parakstos. Tāda ir dzīve. Un es nevienu brīdi neesmu apvainojies uz poličiem.
    Tas ir, ar visu šo es gribēju teikt, ka tiklīdz viņi vairs neņems, tā automātiski es arī vairs nedošu – jo nespēšu. Un nevajag moralizēt – es par braukšanu nesaņemu algu, tā ka man ir tiesības meklēt lētāko variantu.

    • aldis hofmanis

      vēl lētāk ir nepārkāpt. un piecics nebus jameklee, nedz kompromiss ar policistu un sirdsapzinju. bet tas jau katra pasha galvas jautajums :)

  5. Viss ir vēl vienkāršāk: Winners never cheat – vinnētāji nekad nešmaucas! Tas ir virsraksts miljardiera Džona Hantsmana grāmatai, kurā viņš ar savu pieredzi apgāž populāro aizspriedumu, ka ar godīgu attieksmi pie naudas netiksi. Tie, kas biznesā šmaucas (dod kukuļus, uzpērk valdības ierēdņus, utt.) , var kādu laiku izskatīties veiksmīgi, bet agri vai vēlu viņi zaudē visu. Katrs lasītājs var pats nosaukt desmitiem šādu piemēru Latvijā.

    Absurds ir arī aizspriedums, ka par morāli un godīgumu var runāt tikai, kas paši ir kristāltīri. Manuprāt, šo argumentu tikai izmanto krāpnieki, lai aizsegtu savu sirdsapziņu ar domu, ka “visi taču zog”. Ikvienam var kādreiz paslīdēt kāja, taču būtiski ir tas, vai cilvēks ir godīgs pats pret sevi un ir no tā guvis mācību, lai vairs neatkārtotu šādus pārkāpumus.

    Interesanti arī atzīmēt, ka noteikumi tiek visvairāk pārkāpti tieši “treknajos” gadus. Šī krīze ir “morāla” nevis ekonomiska. Kad bankas sāka dalīt kredītus pa labi un kreisi, neizvērtējot maksātspēju, un cilvēki šos kredītus grāba, viltojot savus ienākumus, rezultāts jau bija paredzams – cheaters never win (šmaukļi nekad nevinnē) :)

  6. Piekrītu, ir grūti atgriezties. It kā tu atgriezies ar labām domām, savu patriotisma devu, gatavs nepielāgoties, mainīt esošo iekārtu.
    Bet ir grūti. Tevi nesaprot. Spiediens ir liels. Jo ir taču tik labi, tik viegli tā, dzīvot ne pa labi ne pa kreisi neskatoties, nedomājot, neiespringstot..
    Man ir sapnis. Sapnis, ka reiz liela daļa ekonomiski emigrējošo latviešu atgriezīsies LV, vēlams vienlaicīgi, ar savu jauniegūto darba stilu, produktivitāti, ārzemēs esot par normu pieņemto vides sakārtotību un sabiedrības ieinteresētību apkārtējos procesos. Un LV sabiedrība pamazām mainīsies.
    Bet lai viņa pati no sevis mainītos – sorry, iemeslu neredzu.. jā, pesimiste :)

  7. Aldi…bet vai Kanādā viss tā milzīgi “pa smuko”? …bez “piecīšiem” ierēdņiem un visu bārmeņu algām visi nodokļi nomaksāti?… šaubos… Man ir bijusi 5 gadu pieredze, strādājot ASV uzņēmumā… par to skaļi nerunā… bet visu pirka viņi tur demokrātijas citadelē… gan ierēdni…gan Pasūtītāja pārstāvi…;) Protams…policistu nē… bet, kas lai to zin?:)

    • Nezinu, kādā Amerikā tu esi bijis, bet, kad tur dzīvoju, tur droši un skaļi runāja par visām dzīves sliktajām pusēm, ieskaitot, par negodīgiem policistiem, korupciju utt. Es jau pieminēju ASV izdotu grāmatu, kur bija analizēti krīzes morālie cēloņi. Tie vienlīdz attiecas gan uz ASV, gan uz Latviju.

  8. Es gan nesaprotu, ko Juus tur cepaties visi par to, ka Aldis no Kanaadas atbraucis. Man nekur nebija jaaizbrauc, lai es runaatu tieshi taapat pirms paaris gadiem, jo man vienmeer ir nepaticis tas, ka viss ir tik ljoti kukuljots un LV likumi ir domaati, lai tos paarkaaptu.
    Un galu galaa vinjsh nevienaa teikumaa nepiemin Kanaadu.
    Nevajag jau aarzemes, lai saprastu to, cik ljoti muusu valstii ir nesakaartota vide.

    • Man vienmēr ir licies smieklīgs šis arguments, ka zagt ir ok, jo “Amerikā arī zog, dod kukuļus utt.”

      Būtībā tā ir zagļa aizbildināšanās, ka visi taču zog. Ja ne miljonu, tad vismaz saspraudīti no darba. Un ja ne tagad, tad gan jau bērnībā kādu ābolu no kaimiņu dārza utt. Tad jau arī jebkuru slepkavu var attaisnot, jo tiesnesis skolas laikā vienreiz ar puikām sakāvās un iesita kādam pa degunu. :)

  9. Vai šeit Vankūverā kāds svin Jāņus?

  10. Pingback: mans otrais solis « hofmaņa pasakas

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>