nemiers

foto: http://www.mechanicadvisor.com/content/aggressive-driving.aspx

Sarkans. Dzeltens. Zaaaaļš! Motori ierēcas, puiši iezgriež krūtis, meitenes – lūpas, riteņi švīkst, šampaniets līst, sirdis lūzt un  sacīkstes turpinās. Sacīkstes ielās, klubos un krogos, pludmalēs un mūsu prātos. Nemiers mūsos. Nespējam apstāties un padomāt. Kurp un kāpēc?  Tresī, tresī! Visu-tūliņ-un-tepat sabiedrība. Bailes nokavēt, izkrist no aprites.  Bailes apstāties un padomāt.
Manuprāt, to kādi esam ļoti labi raksturo mūsu braukšanas kultūra. Tieši tāds pats, kāds tu esi uz ielas pret citiem braucējiem, tieši tāpat izturies pret līdzcilvēkiem, tāds pats tu esi gultā, tāds pats tu esi biznesā un savstarpējās attiecībās. Nu labi, laikam par to gultu, lai spriež gudrāki prāti, bet par pārējo es laikam esmu pārliecināts. Man pat radās ideja – ja man būtu jāsāk veidot kopīgas attiecības ar kādu (vienalga, bizness vai privāti), es lūgtu, lai mani izvizina. Jo auto atbrīvo visus instinktus un ļauj redzēt kads tu patiesībā esi.
Viena no spilgtākajām lietām, kas man uzkrita pēc atgriešanās no Kanādas bija tieši lielā vairuma Latvijas autobraucēju (sabiedrības kopumā) nemiers. Nepārliecinātība par sevi. Nerēķināšanās ar citiem. Haotiskā joslu mainīšana un nepakļaušanās likumiem (lasi- satiksmes noteikumiem). Sava ego apmierināšana un ekshibicionisms.  Pieklājības  un empātijas neesamība. Un galu galā – domāšanas un situācijas, un notikumu paredzēšanas trūkums.
Es atzīstos, arī es esmu bijis viens no tādiem. Arī man ir bijusi jūra līdz ceļiem un viss pie kājas. Bet jautājums jau nav par to, vai šādi indivīdi sabiedrībā pastāv, bet gan – kāda ir sabiedrības attieksme pret tiem. Tas, savukārt, ir katra indivīda miera vai nemiera, tātad galvas sakārtošanas jautājums.

5 Responses to nemiers

  1. Hmmm…zini? Es par to braukšanas mentalitāti arī esmu daudz domājis… bet varbūt pavisam nedaudz no cita skatu punkta (neesmu dzīvojis Kanādā)…;) Arī mana “devīze” ir – “kā brauc, tā arī dzīvo”!!! Un man ir jāsaka pretējais nekā Tev. Liela daļa Latvijā ir “bremzes”…tāda sajūta, ka viņi paši nezin…priekš kam viņi ir izbraukuši ielās, kur jābrauc…un vai vispār vajag…valstī viss slikti…mājās slikti…galīgi neiet…nu tad tā arī brauc…;) nekoordinēti, neuzmanīgi, citiem traucējot, NEPAMATOTI lēni (kā likums 3. joslā), ja mēģināsi tikt viņiem garām, tad traucēs visiem līdzekļiem…utt utt

    Es bieži mainu joslas:)))), jo es gribu kustēties mērķtiecīgāk un ātrāk… tāpat arī dzīvē;)

  2. Tas ir par mani uz ielas, noteikti. Bet es tur neko sliktu neredzu. Citās valstīs savukārt nemitīgio taurē un lamājas. Ja kāds apvainojas, ka viņam cits pabrauc garām pa brīvām tramvaja sliedēm, kur to neaizliedz zīme, tad maybe viņš ir pār mēru jūtīgs. Vispābā, ja cilvēki izmantotu savas tiesības braukt pa tramvaja sliedēm, Rīgā viss kustētos par 50% ātrāk. ASV ātrumu uz motorwayjiem 90% braucēju pārkāpj par kādiem 10%, toties brauc bumper to bumper. ar 2 m intervālu, un kad saliekās, tad kādi 20 pēc kārtas :).
    Kas vēl uzkrīt – latvieši bieži fokusējas uz tēmu “redz kā tur tik forši, bet pie mums … “. Galuy galā Tu jau pats atbrauci daļēji tādēļ, ka CAN ne viss bija ideāli :)

  3. Rīga ir veca pilsēta ar šaurām ielām un apgrūtinātu satiksmi. Lai Rīgu izbrauktu, ir vajadzīga liela šoferēšanas prasme. Lai Rīgu izbrauktu ātri, ir vajadzīga liela prasme, stipri nervi, un nedaudz bezkaunības. Mēs visi steidzamies, ne jau tikai uz ceļa. Ja tu 26 gadu vecumā neesi valdes priekšsēdētājs, tad tu jau vari tikt uzskatīts par “izgāzušos”. Mums vajag galā nokļūt ātrāk.

    Melburnā, piemēram, ir ļoti plati ceļi. Tik plati, ka cilvēkiem nav gabarītu izjūtu. Tiklīdz ir neparasts sašaurinājums – satiksme apstājas. Neviens nelien, neviens neriskē – visi gaida pacietīgi. Neviens nemāk apbraukt bedres. Kārtība ir notrulinājusi visus līdz tam, ka braukt tā īsti neviens nemāk. Un 30 gados ir norma dzīvot ar vecākiem un strādāt pusslodzi kafejnīcā.

    Lūk tev ir viena vienmēr paēdusi sabiedrība. Un otra – vienmēr drusku izsalkusi.

  4. Nu man, atkal ir pilniigi cits viedoklis, pareizaak sakot… kas ir ceelonis sabiedriibai taadai, kaada taa ir? Skatoties, kaadi jautinji ir citaas vastiis, tad manii arvien vairaak ir paarlieciiba par to, ka mees, latvieshi, esam ljoti kompleksaini cilveeki, nepaarliecinaati par sevi un tas patiecoties muusu izcelsmei, veesturei, sabiedriibai. Citaas valstiis cilveekiem nav taadi mazveertiibas kompleksi, vinji ir briivaaki savaa attieksmee, uztveree un uzvediibaa, par to es vinjus apskauzhu. Latvietis ir ljoti kompliceets cilveeks, ljoti sevii ieraavies un, lai to kompenseetu, vinjsh aardaas uz ielas, aardaas ar to, kas ir muguraa, aardaas pret tiem, kas ir vaajaaki, taadeejaadi veidojot to agresiivo – sheitu un tuuliit – sabiedriibu. Kaa arii teeree nelietderiigi energjiju uz to, kaads izskataas no aarpuses, nevis pulee sevi no iekshpuses. Vidusmeera latvietis veel nav sapratis, ka dziive ir tikai viena, ka svariigi ir to nodziivot taa kaa pats to veelaas, bez aizspriedumiem, nevis pieprasa sabiedriiba, kaiminjsh, direktors vai partneris.

    Vajadzeetu mums mazliet vairaak stabilas staajas, pashpaarliecinaatiibu par sevi un lielaaku tendenci uz savu privaato dziivi. Bet laikam to var mainiit tikai paaudzes un laiks, varbuut pat kriize….

  5. kad būšu Rīgā, piesakos izvizināt ar žiguli. bez stresa un cēli.
    tāpat vien.
    un es piekrītu, Rīgas autobraucēji ir nevajadzīgi stresaini un nervozi un rada liekas problēmas gan sev, gan citiem. man liekas tā ir slimība – stresa atkarība.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>