nedēļa mūža garumā. II daļa.

Ar tieviem vadiņiem pieslēgtie aparāti sāka uzvesties tā it kā būtu sajukuši prātā, mirkšķināja lampiņas un gaudoja šakāļu bars kā uz pilnmēnesi, bet tēvs sāka krampjaini gārgt un kampt pēc gaisa. Jurģis izmisumā ieplestām, baiļu pilnām acīm skatījās apkārt un pie sevis lūdzās – tikai ne tagad, tikai nemirsti, kad es esmu šeit. Sekundes vilkās, sirēnas kļuva nepanesamas. Kāpēc neviens nenāk? Kur ir visi ārsti un māsiņas, kuriem es maksāju vismaz mēnešalgu par nedēļu? Bļ…, tad kad vajag, neviena nav! Jurģis no sirēnu un tēva gārgšanas smaguma saguma palātas sturī, aizspieda ar plaukstām ausis un, pats neapzinoties murmināja Pāvila vēstuli Korintiešiem:  Kad biju bērns, es runāju kā bērns, man bija bērna tieksmes un bērna prāts, bet, kad kļuvu vīrs, tad atmetu bērna dabu, atmetu bērna dabu, atmetu, atmetu…
Luksus palātas durvis atsprāga un iebrāzās mediķu bataljons. Drudžaini tika spiestas pogas, vilktas šprices, mērīts pulss un uzlikta skābekļa maska. Viena no māsiņām noliecās pār Jurģi. Izbijies kā nopērts skolasbērns, viņš skatījās māsiņas krūšu spraugā. Neliela, tumši brūna dzimumzīmīte uzsmaidīja Jurģim, bet pēc brīža izauga vismaz 2 kaķu lielumā, uzziedēja kā ugunspuķe un iekoda Jurģim degunā. Jurģis sarāvās, bet varonīgi klusēja – tēvs taču jāglābj.
Pēc nedēļas Kapri salā tēvs esot saņēmis vēsti, ka Linda ir pakļuvusi zem autobusa un slimnīcā mirusi. Ideālās sievietes vairs nebija. Melnā fraka bija nepielūdzama.

Turpinājums sekos.

One Response to nedēļa mūža garumā. II daļa.

  1. Gribu lasīt vēl! =)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>