nacionālās braukšanas īpatnības

20120219-074609.jpg

To, ka te ir Indija un ka jābrauc pa nepareizo pusi, to laikam jau zin visi. Tomēr, neskatoties uz šo likumu, ir vēl vesela čupa ar rakstītiem un nerakstītiem likumiem, kuru pārzināšana tikai atvieglos pārvietošanos šajā jūklī, ko sauc par satiksmi Indijā.

1. Visi taurē, pīpina, signalizē, māj ar rokām. Ja tu gribi kādu apdzīt, uzpīpini, lai viņš zin (skat. p.2).

2. Svarīgi ir tikai tas, kas notiek tev priekšā. Ja kāds tevi apdzīs, tas uzpīpinās. Ja tu kādam traucēsi – skanēs taure. Man, pieradušam lietot spoguļus, ik pa brīdim gadījās nevilšus pamest skatu atpakaļ spoguļos, bet vietējie parasti nesaprot, kam tie ir vajadzīgi un močiem, skūteriem skrūvē nost, jo traucē manevrēt.

3. Vietējie no sānu ceļiem uz galvenajiem pa kreisi uzgriežas vispār neskatoties, vai kas tuvojas vai nē. Loģiski, jo viņš iznāk priekšā, tātad, ja traucēs, tad pa galveno ceļu braucošais sabremzēsies vai apbrauks (p.2). Ja jāuzgriežas pa labi, tad bieži tiek braukts pa pretējo joslu, līdz tiek pāri uz savējo.

4. Visi brauc maksimāli pa ceļa vidu. Protams, jo jebkurā brīdī no sānu ceļa var kāds izbraukt. Šo sapratu kādā otrajā dienā, kad biju spiests ne pa jokam nolikt pa mēmajiem un pirmo reizi paspruka mīļvārdiņi valsts nevalodā. :)

5. Satiksme kopumā ir diezgan lēna. Parastais braukšanas ātrums pilsētās un uz parastajiem ceļiem ir ap 30-40 km/h. Ņemot to vērā, avāriju tikpat kā nav un ja ir, tad bez lieliem upuriem. Protams, uz autostrādēm ir savādāk.

6. Krustojumi tiek izbraukti pēc nekaunības, transporta līdzekļa lieluma, pīpināšanas un piesardzības principiem. Tobiš – man galīgi nesaprotami, bez jebkādiem principiem. Katrs brauc kā un kur var.

7. Satiksmes dalībnieki ir visi. Arī svētās govis (par svētu šeit laikam dēvē katru, kas ir vai vismaz uzvedas kā sapīpējies :) ), arī suņi, ziloņi, nastu nesēji un lielu kravas ratu stūmēji. Govis un suņus apbrauc vai uz viņiem gaida, jo pīpināt nav vērts, viņi nereaģē, ziloņi ir vispār no citas dimensijas, savukārt pārējie paši mēģina izmukt no riteņapakšas. Autobusi un smagie ir īpaša suga. Viņi ir lieli, viņiem ir īpaši skaļas taures un viņi mauc. Bļauj un mauc.

8. Katrs var apstāties, pagriezties kur vien vēlas, bez īpašiem brīdinājumiem, jo tas, kas notiek aiz tevis, nevienu īpaši neinteresē (p.2.). Lieki teikt, ka stop signāli strādā retajam auto, pagriezienu signāliem vispār nevajag ticēt, jo parasti tiek veikta tieši pretēja darbība. Bieži vien pagriezienu signāli tiek rādīti vai nodublēti ar roku. Tiem gan var ticēt. Nereti vietējie bliež vakaros arī bez gaismām. Vai arī otra galējība – naktī brauc tikai ar tālajām gaismām. Lai labāk redz. Gan viņš, gan viņu. Tjipa.

9. Neviens nav gatavs kaut mirkli pagaidīt, it īpaši ar skūteriem un močiem. Lien maksimāli, cik var, uz priekšu, manevrē, maina joslas, pat, ja tas traucē visai kopējai satiksmei vai pretīmbraucējiem. Joslas? Tās netiek ievērotas.

10. Motobraucējiem ķiveres it kā nav obligātas, izņemot uz autostrādes. Tur arī ir vienīgā vieta, kur esmu redzējis policiju in action un kur arī es pats ieķēpājos protokolā.

Incredible India.

P.S. Nesen skatījos filmu, kuras darbība norisinās Amerikā. Skatoties kā galvenais varonis vizinās pa Amerikas ārēm lepnā limuzīnā, pieķēru sevi pie domas, ka viņš taču brauc pa nepareizo pusi! Tik tālu nu esam:)

Foto no šejienes.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>