mēs braucam mājās

30. maijs. 29. maijs. Šajā datumā es atdošu parādu Laikam un pazaudēšu 12 stundas, kuras ieguvu lidojot šurp. Uzteikšu visus darbus Vankūverā un mēs visi brauksim mājās. Uz Latviju. Ko dod tā “sakārtotā, skaistā un pārticīgā”* dzīve,  ja tā patiesībā nemaz neizskatās pēc dzīves? Ja draugi un radi ir 2D bildes kompīšu ekrānos, ja rakstiski sarunājos labāk kā dzīvajā (pie vainas skype), ja esmu sācis domāt angliski?  Pareizi teica mans draugs Ēriks: ja es būtu pielicis tieši tādu pašu enerģiju kā Kanādā, meklējot darbu un savu vietu dzīvē, tepat Latvijā, visticamāk, arī ar visu krīzi būtu darbu atradis. Bet, krīze jau bija ne tikai apkārt, bet arī mūsu galvās. Manā arī.
Katrā ziņā šis gads mn ir bijis ieguvumu gads – esmu apguvis bārmeņa profesijas pamatus, ieguvis labu pieredzi viesmīļa profesijā un menedžmenta pamatus viesmīlības industrijā. Esmu pārvarējis savas bailes un dažus kompleksus, uzsākot jaunu dzīvi jaunā vietā. Pārvērtējis attieksmi pret naudu un materiālām vērtībām. Īsāk sakot – lieliska dzīves skola. Un esmu gatavs jaunām virsotnēm, vai vismaz plakankalnēm:)
Šobrīd būšu pateicīgs, ja tieši Tu man varēsi palīdzēt ar darba meklējumiem Latvijā. Nevienam nav noslēpums, ka šobrīd darbu var atrast tieši pateicoties personīgiem kontaktiem un pazīšanām – tādēļ gribu palūgt 5 minūtes no tava laika: apskatīties manu CV (tas ir atrodams šajā blogā, augšā, sadaļā CV) un pēc tam padomāt, vai nezini kādu vakanci, uz kuru es varētu pretendēt vai arī kādam savam draugam, paziņam vai priekšniekam ieteikt apskatīt manu CV. Tiksimies Latvijā!

* epiteti patapināti no manu bloga ierakstu komentētāju viedokļiem par dzīvi Kanādā.

15 Responses to mēs braucam mājās

  1. Vislabāk ir tur, kur mūs nav…

  2. tikko noskatījāmies “The Shining”, iemetu aci internetā, un tagad nakts vidū esmu šokā *.*

    Bet man milzīgs prieks, un es turēšu īkšķus par jums visiem!!! :)))))

  3. Viens lūgums, nepārtrauc rakstīt šeit, jo gribētos redzēt tavas izjūtas atgriežoties. Protams, mājās ir jauki, bet … :)

  4. mēnesis un 5 dienas… Lai 2010. gada jūnijs tad veiksmīgākais jūnijs ever! :))

  5. Ļoti gaidīšu Tavas dienasgrāmatas piezīmju turpinājumu!

  6. Ja nevari atrast darba vietu, radi to darba vietu pats.

  7. WOW, Aldiiti, Daciite un Leo!
    Nu ko, manupraat jebkursh leemums dziivee ir apsveicams un, njemot veeraa to, ka dziive iet tikai uz augshu (es nedomaaju finansiaalaa zinjaa vai shaadi taadi – materiaalaa meeraa, bet gan – visveertiigaakajaa – pieredzes, emociju), tad arii skaidrs, ka jaanoveel, lai taa turpina augt! Izbaudiet peedeejo meenesi CA un lai veicaas darba mekleejumos!

  8. Pievienojos Ivonnai :)!
    Un Aldi, ja turpināsi rakstīt, mēs PROTAMS turpināsim lasīt :)!

  9. Pirms gadiem 5 atgriezos LV no emigrācijas uz CA, un it nemaz vēl negribas īpaši prom braukt, pat neskatoties uz krīzi. Tomēr LV ir visinteresantāk, ar visu viņas nesakārotību (un varbūt pateicoties tieši tai), te ir visskaistākās meitenes un vislabākie draugi. Tāpēc ļoti labi saprotu autoru.

  10. Pingback: atbildi – studijā! « hofmaņa pasakas

  11. Pingback: atkal jaunā vietā « hofmaņa pasakas

  12. Laikam jau jasaka, ka apsveicu. Tas ir drosmigs lemums. Nesen lasiju vecu interviju ar Pjatigorski, kur vinsh saka, ka Londona ir kaa lamatas neizlemigajiem. Tad nu Kanada ari ir kaut kas lidzigs lamataam- padzivojis te tu pierodi pie taa, ka vienmer vari ieiet veikalaa un atljauties uz sitiena nopirkt gandriz jebko, pierodi pie taa, ka tev oficialajaas iestadees viss tiek izskaidrots parspileti vienkarshaa valodaa kaa mazam bernam un pierodi pie daudzaam citaam lietaam, bet ir daudzas lietas, pie kuraam nevar nekad pierast, jo te nav maajas.
    Zinu tadus, kas aizbrauc majaas, bet pec kada laika atgriezhas atpakalj un saak visu gandriz no sakuma te. Ta ka nenosodishu tevi, ja pienjemsi lemumu atgriezties atpakalj Kanadaa. Ceru ka tavs lemums nebija balstits tikai uz to, ka arkartigi gribas majaas. Atceros, gaaju tam pasham cauri, kad biju te nodzivojusi gadu-pusotra. Bet man ar menesi Latvijaa pietika. Ne jau tas, ka tur viss slikti, bet draugi tika apciemoti, miljaas vietaas pabuuts, ilgas pec majaam slapetas un es biju gatava atkal iet un cinities te, Kanadaa.

  13. Pingback: mistika ar biļetēm « hofmaņa pasakas

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>