mans otrais solis

Jau kādu laiku esmu šeit rakstījis par lietām, kuras man kaitina. Slikts serviss, stulbi likumi, nerēķināšanās ar cilvēku vajadzībām un elementāras pieklājības un cilvēcības trūkumu. Tas viss ir mums apkārt. Bet ne tikai tas. Ir arī labas lietas – mēs esam dzīvi un dzīvelīgi, mēs protam smaidīt, priecāties, neskatoties uz sadzīviskām grūtībām, mēs esam radoši, domājoši un skaisti. Tas atkarīgs, ko gribam redzēt un uz ko fokusējamies. Es, piemēram, gribu redzēt sev apkārt priecīgus un laimīgus cilvēkus, kuri dzīvo un bauda dzīvi, nevis ikdienas rūpju nastas un sistēmas sagrauztus, veģetējošus vrakus.
Tomēr, ja es distancējos no tā, ko es gribu vai negribu redzēt un objektīvi pavēroju realitāti, tad mana zeme saviem cilvēkiem nav no tām vieglākajām vietām, kur dzīvot. Ir jāpielāgojas kroplām, atavistiskām birokrātu radītām sistēmām, jāpacieš represīvo orgānu (policija, pašvaldības policija, apsardzes struktūras) patvaļa, lielo, sadzīvisko pamatvajadzību nodrošinošo monopoluzņēmumu (visādi siltumi, ūdeņi, gāze, Latvenergo, kā arī sabiedriskais transports) neapmierināmā apetīte pēc lielākiem peļņas rādītājiem, nenodrošinot gandrīz nekādu servisu klientiem.
Es šeit esmu rakstījis dažādi. Es esmu rakstījis asi un kritiski, dažreiz aizdomājies par cēloņiem un  sekām, citrreiz – par nodokļiem. Esmu rakstījis, ticot Latvijas nākotnei. Esmu murgojis. Vai sapņojis.  Pat ieteicis Šlesera reklāmas kampaņai jaunus apvāršņus, arī mēģinājis jokot. Rakstījis par godīgumu un konsekvencēm.  Esmu rakstījis, ka katram jāsāk no sevis un jāuzdrošinās spert pirmais solis. Taču es ticu un esmu to arī pieredzējis, ka tikko cilvēks ir iemācījies staigāt, viņš vairs nevēlas rāpot un turpina spert otro, trešo, ceturto soli. Un iemācās iet konkrētā virzienā, sasniegt mērķus un uzņemties atbildību. Šis ir mans otrais solis. Būs arī nākamie. Būs arī kritieni un puni, bet tas nekas. Jo vairāk es kritīšu, jo vairāk es celšos. Man rūp manas zemes un manu bērnu nākotne (un  ne tikai man – mēs tādi esam 38) un es gribētu, lai viņiem ir vēlme dzīvot Latvijā. Es ceļos un eju. Nāciet man līdz.

5 Responses to mans otrais solis

  1. Kukainīts

    Principā, ir jāiet politikā. Jābiedrojas ar godīgiem un gudriem patriotiskiem cilvēkiem.

  2. Kukainīts

    ups, sapratu, Pēdējā partija. Žēl, bet tas būs tukšs numurs, 5% nepārvarēt un līdz ar to tiek vājināta tā pati Vienotība, kura, diemžēl, ir vienīgā partija, kas redz Latviju rietumniecisku un nacionālu.

    Jocīgi, ka PP biedri to nesaprot.

  3. Kāpēc jūs tērējat laiku?

  4. Piekrītu ka Vienotība ir labākais no politiskā ķēķa, pašreiz ir Latvijā. Bet arī viņi dzīvo savā pasaulē, tālu no tautas . Tādēļ ir vajadzīga jaunu politiķu paaudze, izglītotu, gudru, valstiski domājošu. Un viņi neuzradīsies pēkšņi ,ne no kurienes, viņiem jāizaug tepat Latvijā. Un Pēdējā partija ir viens no tādiem projektiem. Pēdējā partija – pēdējā Latvijas cerība.

  5. vai tiešām jaunu politiķu paaudzi automātiski veido rekāmisti, mūziķi, tekstu autori?? vai tas, ak esmu laba projektu vadītāja un ” man apriebies sviests, kas notiek LV politikā” , mani padara par politiķi?? tiecos piekrist kukainits par Vienotības vājināšanu.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>