man seko!

Tas nebūt nav twiteris. Pat facebook ne. Tas notiek reālajā dzīvē un bojā garstāvokli. Un bez opcijas bloķēt sekotāju, fuck. Atceraties, es stāstīju par Mustache cafe nomainīto menedžmentu un manu pirmo pieredzi ar uz sitiena atlaišanu? Nu lūk. Šis menedžeris, vārdā Harijs, no šodienas strādā turpat kur es, tikai par pavāru. Kā jau te pieņemts, pa kanādiešu modei, stiepa ķepu, teicās priecīgs esam mani redzēt un mēģināja uzmesties par baigo draugu. Zinu, ka nevajag turēt ļaunu prātu un ka vajag piedot, bet šoreiz ne. Palūdzu viņam turēties no manis tālāk un visai skaidri norādīju, ka starp mums būs virtuves lete un ka man ar viņu nav par ko runāt, kā arī informēju menedžmentu par radušos situāciju. Katrā ziņā ieradumus viņs nav mainījis, jo savā pirmajā darba dienā atlaidis vienu puisi no virtuves. Nez, kāpēc pats tik 2 mēnešus noturējies iepriekšējā vietā? Un kāpēc Vankūvera ir TIK ļoti maziņa, ko?
Vakar kā juzdams, svētdienas vakara kinoseansa repertuārā ieliku Klūnija Up in the air. Par to, kā atlaiž cilvēkus, par to, kā tiek grautas un celtas cilvēku cerības, par to, kas mūsos vēl ir palicis nesamaitāts aiz/bez dzīšanās pēc naudas (varas vai galu galā atzinības). Par to, ka pat vislielākajam ciniķim iemīlēšanās neiet ar līkumu. Par to, kā dzīve apmet kūleni uzreiz pēc tam, kad tu pasaki – nekad (i eto mi prohodiļi). Iesaku. Komplektā ar labu vīnu un mīkstu dīvānu:)

P.S. es arī gribu lidot. Atkal. Un daudz. Laikam joprojām 12. Vai 18. :)

One Response to man seko!

  1. o, šis bija jauks salīdzinājums.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>