Kurš likums stiprāks: federālais vai provinces?

SUN0819N-beer 3.jpg

Photograph by: Steve Bosch, Vancouver Sun

Sestdien vietējais laikraksts Diena Vancouver Sun publicēja pētījumu par to, cik ļoti krogi un restorāni ievēro federālo likumu, kurš noska, ka viena pinte (alus, piemēram) ir 568,26 ml. Tika apstaigāti 15 krogi, kuri reklamē, ka pie viņiem viens no iespējamiem alus tilpumiem ir pinte. izrādījās, ka tikai 2 no visiem apstaigātiem iestādījumiem klientiem tika pasniegtas īstas pintes (neskatoties uz vairāku citu krogu reklāmu par īstu pinšu servēšanu). Raksts interesants, arī grafika laba, visi krogi saukti vārdos, visiem uzrādīti pasniegtie alus tilpumi un cenas, tādējādi lasītājam sniedzot pilnu ainu par aprakstīto krogu menedžmenta godaprātu.
Es pēc raksta izlasīšanas aizdomājos par citu lietu – par patriotismu un domāšanas atšķirībām Latvijā un Kanādā. Un, proti, kaut arī nedaudz situācija līdzīga – Kanāda ir federāla valsts ar  diezgan neatkarīgām provincēm (vismaz, kas attiecas uz likumiem un  budžetiem), savukārt Eiropas Savienība ir federācija, kas sastāv no daudzām neatkarīgām (vai tiešām?? :) ) valstīm, tomēr ierēdņu un iedzīvotāju attieksme  pret likumu spēku ir atšķirīga. Tūliņ paskaidrošu ar piemēru par to pašu pinti un alu. Kā jau minēju, Kanādā federālais likums nosaka pintes tilpuma vienību līdz pat ml simtdaļai, savukārt British Columbia provinces alkohola likums nosaka, ka vienai personai pasniegtais alkohola daudzums vienā vienībā nedrīkst pārsniegt puslitru. Tobiš – ja BC krodzinieks vēlas ievērot Kanādas likumus, tad viņam ir jāpārdod 568 un biku ml alus, bet ja BC likumus, tad – nepilna pinte. Ja grib ievērot abus likumus – tad vai nu jāizdomā cits nosaukums pārdodamajai alus glāzei (kuru asociētu ar pinti) vai arī jāreklamē 0,5 L alus pārdošana. Bet ko domā un saka paši krodzinieki? Interesanti, ka tie, kas tirgo īstās pintes, saka ka viņi ievēro federālos likumus un  nav laimīgi par avīžnieku interesi par šo jautājumu, jo ” BC alkohola likums šad tad ir pretrunīgs” (The liquer laws in BC can be quite frustrating at times) un, ka provinces alkohola kontroles inspektori nepievērš uzmanību šim jautājumam. Viņi sākot uztraukties tikai tad, kad kāds sūdzas vai arī jautājums tiek pacelts publiski ( kā šajā gadījumā). Savukārt vairākums no tirgotājiem atsaucās uz BC likumiem, sakot, ka nezin federālos likumus (nu bet, protams, cik daudzi no mums Latvijā zin ES likumus? ) un ka ievēros provinces likumus, jo province ir tā, kas izdod licences, kas valda un kam maksājam nodokļus.  Manuprāt – prātīgi. Mēģinu nomodelēt situāciju Latvijā ar pretrunīgu Latvijas un ES likumu. Kāda brēka tiktu sacelta! Inspektori salidotu kā bites uz saldo soda naudu medu, visi apelētu pie ES varenajiem likumiem un nevienam neienāktu prātā doma aizstāvēt savējos. Pakalpiņi vēl mēģinātu ar steigu izlabot LV likumus, lai, dies’ pas, saskanētu ar tiem gudro galvu izdomātajiem… Žēl, ka tā. Laikam jau vēl daudz kas mums Latvijā ir jāmācās…

One Response to Kurš likums stiprāks: federālais vai provinces?

  1. Man nav informācijas par pintēm Holandē, bet lieta, kurai es pievērsu uzmanību ir tā, ka šeit supermārketos tipa Rimi un Maxima nekad neatradīsi vecu produkciju. Darbinieki vakaros strādā kā bitītes, lai izņemtu no plauktiem šodienas realizācijas produktus.
    Kāpēc tā? Tādēļ, ka, ja veikalā atklāsies “seni” realizācijas datumi, veikalu vienkārši slēgs ciet, daudz nedomājot. Šinī jautājumā, kas skar cilvēktiesības, nav nekādas korupcijas, nekādas paziņas vietējā PVD nespēs līdzēt. Veikalu aizklapēs un cauri.
    Uz jautājumu, vai kāds veikals pēdējos gados ir aizklapēts, visi rausta plecus, jo neko tādu nezinot. Filozofija vienkārša, ja ir likums, tad tas ir jāievēro un neviens pat negrib mēģināt, aizklapēs vai nē.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>