kā Zatlers pēc gadu ilgām pārdomām man piekrita


Foto: Ieva Čīka/LETA

Aptuveni pirms gada, kad es vēl dienas vadīju Vankūveras druvās, pie vietējās latviešu kopienas bija iegriezies arī Latvijas prezidents Valdis Zatlers. Kā jau rakstīju, tad cita starpā jūsminošiem un mulsinoši pieklājīgiem jautājumiem pa vidu man izvērsās neliela diskusija par tēmu Saimnieks un gudra saimniekošana. Toreiz Viņa Ekselence sāka runāt par kolektīvo atbildību un kalpu būšanu. Šobrīd man ir neizsakāms prieks, ka mūsu Prezidents patiešām ir audzis savas terminēšanas laikā un atzinis savus maldus, jo savās garās Universitātes runas laikā lietoja tieši šo terminu: gudra saimniekošana. Vienīgas, kas mani nedaudz satrauc Zatlera runā ir daudzās jābūtības: ir jādara, ir jāceļ, ir jānodrošina un ne vārda par kalpošanu sabiedrībai (godīgumam jāatzīst, par pievienoto vērtību gan šis tas bija teikts)… Kaut gan, ja šo runu uztver kā ceļa karti nākamajam termiņam un vēl pēc 4 gadiem Zatlers kāps LU tribīnē ar vēstījumu, ka 80% no jābūtībām ir izdarītas, šeit būs nākamās manam sekotājam, tad patiešām es noticēšu muldētāju politikai. Līdz šim šādas runas ir beigušās ar tieši neko, tādēļ vairāk tiecos ticēt darītājiem.
Tāpat arī jautājumā par vēlēšanu sistēmas uzlabošanu un caurspīdīgumu, es ierosinātu sākt ar elementārām lietām, kuras gan mazinātu neuzticību vēlēšanām kā tādām, gan arī ļautu izmantot aizvien pieaugošo cilvēku vēlmi pēc e-vienkāršības.

One Response to kā Zatlers pēc gadu ilgām pārdomām man piekrita

  1. Lūk. Tieši dēļ šīs “Jābūtības” aizdomājos vai viņš vispār ir tā vērts, lai tiktu ievēlēts atkārtoti. It kā pret cilvēku nav nekādu pretenziju, kaut ko jau viņš dara mūsu, latviešu, labā, bet… kā prezidentu viņu patiešām nespēju saskatīt.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>