kā es gāju nefiltrēto zelta alu dzert

Otrdiena sākās, saule leca un zināma pirmreizīguma sajūta virmoja gaisā. Jā, es dodos ekskursijā uz Aldari! Mūsu uzņēmuma cilvēkiem  kā lieliem un labiem Aldara aliņa pārdevējiem tiek piedāvāta iespēja apmeklēt Aldara alus akadēmiju. Esam savākuši pabrangu pulciņu, pašu šefu ieskaitot un dzenot jokus par alus degustēšanu un braukšanu pēc tam mājās, kā tādi 7. klases skolnieciņi gaidām ekskursijas vadītāju.
Pie ieejas rūpnīcā izteikam bez dusmīgajiem sargiem un starpgadījumiem, mūsu apsviedīgā tirdzniecības aģente (sieviete, kura ir lielākā alus tirgotāja Latvijā) vēl organizē mucu loģistiku, bet mēs jau domās peldamies alus kublos..
Uzkāpjot augšā muzejā, kur sākas ekskursija un kur uzklāts uzkodu galds, mūs sagaida pārsteigums – izrādās, ka pasākums būs uz stundām 4 un ka mums dos nostrēbties nefiltrēto zelta alu. Par pēdējo esam sajūsmā.
Tad sākas lekcija par alus brūvēšanu, pēc tam arī būs izvadāšana pa ražotni. Uzzināsim, ka praktiski neviena alusdarītava Latvijā neražo savus iesala graudus (parasti iepērk Lietuvā), ka Latvijas klimats apiņiem galīgi neder, tāpēc tie tiek pirkti no Vācijas vai, liekas, Spānijas, ka alus krāsa ir atkarīga no izmantoto iesala graudu apdzedzināšanas pakāpes, ka IceBeer ražo no kukurūzas, tāpēc tik maiga garša un ka visi Aldara darbinieki ir lojāli savējam alum.  Kad esam apguvuši visus tehnoloģiskos procesus, tad nāk saldais ēdiens – ekskursija pa rūpnīcu un nefiltrētā zelta alus degustācija. Ja viņi varētu dabūt šim alum kādu nedēļu vai 2 derīguma termiņu, tad es pat to pirktu. Riktīgi labs! Žēl, ka viss labums jāfiltrē nost. Pēc tam mums dod degustēt vienu dzērienu ar nosaukumu alus pēc otra un kaut kā roka neceļas ielikt labas atzīmes vērtējuma tabuliņā nedz alum, kurš iespējams esot labākais alus pasaulē, nedz tam, ar kuru piekrauj pilnas mašīnas un tad brauc māju stūros. Toties, jaunais Zelta Black – vieglais tumšais bija gana labs karstajām vasaras dienām. Tad negaršīgi alus kokteiļi un zināšanu pārbaude, kurā, pateicoties Janai, izgriežam pogas visiem citiem un tad jau vakars, nē, nē 4 stundas ir galā. Neizpaliek dāvanu maisiņi ar aliņu un krekliņiem, dodamies atpakaļ dzīvē. Eh, kā derētu viens nefiltrētais tagad… :)

Foto: http://www.top1000.lv/wp-content/uploads/2009/10/Aldaris.png

3 Responses to kā es gāju nefiltrēto zelta alu dzert

  1. vimba_zlobnaja

    Pa filtrācijas labirintiem varētu arī es tevi izvadāt. Eh. Sen žēl nav būts Aldarī. Martins vai Valdis jūs vadāja?

  2. aldis hofmanis

    nē, tā bija meitene, liekas tehnoloģe, vārdu gan neatceros. :(

  3. uz Valmiermuižas alus darītavu var sarunāt, tur ļoti interesanti paskatīties kja gatavo īsto, nevis masveidīgo alu, un paskatīties uz visu no maza alus darītaja puses. Viss tiek parādīts un izstāstīta visa nesamākslotā vēsture un muzejs.

    Zelta tumšais, a.k.a.a melnais zelts nezinu ka izlējamais, bet no pudeles garšo ka majās gatavots kvass sķaidīts ar ūdeni un bez cukura. Kā kuram tā gaume.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>