i'm sorry

I’m sorry. Sorry… Ups! Sorry! Sorry buddy – tas skan ik dienas visapkārt. Kāds, kurš gadījies tev pa ceļam – sorry, garāmejot nedaudz pieskārās, atkal sorrījiens. Un  tā līdz smieklīgumam. Varētu jau nepievērst uzmanību, ko arī mēģinu darīt, bet tad aizdomājos par šo vārdu patieso jēgu. Tad nu sanāk, ka atvainošanās kā tāda vispār ir zaudējusi jēgu – tas tiek darīts daudz biežāk kā mazgātas rokas un ar neparastu vieglumu. Tāpēc, ka tā vajag. Tāpēc, ka tā pieņemts. Bet nevis tāpēc, ka esmu otram izdarījis, ko tādu, ko patiesi nožēloju un lūdzu piedošanu. Tā vietā atri atraucu – sorē. Un sanāk tāds jauks skrējiens pa dzīvi – sorry, how are you, fine, sorry, fine, and you?, sorry, sorry, fine…. Pieklājīgi un virspusēji. Vienaldzīgi. Sorry.

6 Responses to i'm sorry

  1. nu bet ja uz ielas uzskrien tad vnk iet taalaak?
    kaa tu justos ja tev kko izdara netiishaam un neko nepasaka un vnk aiziet?
    tas radiitu dusmas un tpc arii tas nav nemaz ti traki!
    vaards sorry bet vaards piedod nav zaudeejis jeegu jo to lieto tikai tad kad grib!

  2. Ir divas lietas, ko shinii sakaraa gribu pateikt. Viens ir tas, ka to pashu sorry var pateikt daudz dazhaados tonjos, intonaacijaas, ar patiesu zheelumu, ar mazaak patiesu. Galu galaa japaanjiem un kjiinieshiem viens vaards, izrunaats dazhaados veidos ir ar dazhaadu noziimi. Taa kaa ar to sorry, nav nemaz tik traki, arii latvieshu “piedod” skan taa kaa to speelee ;)
    Otra lieta, ne jau bez pamata visi sociaalantropologi saka, ka pasaule virzaas uz indiviidu, uz indiviida egoismu…. tur arii rodaas taa vienaldziiba. Katrs dziivos savaa majaaa, savaa egoismaa un neiedziljinaasies neviena cita dveeseles kaapienos/kritumos. Un man jau shkjiet, ka nevajag gaidiit naakamo gadsimtu, jau tagad liela dalja cilveeces ir egoisma paarnjemta… diemzheel….

  3. Sorry tas pats ir ari Vācijā un jebkurā Eiropas Citadelē, sākumā jau tas tracina ne pa jokam, bet beigās uzjautrina … galvenais ka cilvēki pozetīvi :P

  4. Hmm, ja tu netīšām kādu aizķer, tad tak tu viņam atvainojies? vai tad nē?

    Tāpēc arī tik bieži skan šis ” Sorry” . Manuprāt, tas ir normali, atvainoties par to, kad ar savu rīcību esi iztraucējis otru cilvēku

  5. aldis hofmanis

    inga es neesmu pret pieklaajibu. man tikai nesaprotama liekas ta izlikshanas un manuprat loti seklaa komunikacija – kas sevi ietver atvainoshanos par to ka esi vispar pagadijies kadam celjaa. nemaz nerunajot par jautajumu how are you uz kuru neviens parasti negaida atbildi, jo jau ir aizskrejis savas gaitas. tu tach to zini, esi kanadaa , ne?

  6. Jā, Aldi, jau 12 gadus manas mājas ir Kanādā.

    Zini, ja tā padomā, tad pašā iesākumā man tas likās dīvaini. It īpaši tas “How are you?” Likās ka atrodos milzīgā lauku ciemā. Bet tegad tas ir tik pierasts un pašsaprotams. Un jā, arī es bieži saku ” sorry” un satiekot uz ielas kādu pazīstamu, pirmais teikums ir “How are you?”

    Tas ir tik ļoti iegājies asinīs, ka pat pagajušo gadu Rīgā es tos “sorry” ar smaidu uz lūpām dalīju uz visām pusēm un rīdzinieki uz mani skatijās kā uz jukušu. :D

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>