ceļojums lietus zīmē

Somas sapakotas, tagad tikai atliek sakopt dzīvokli, nodot mājas pārvaldniecei – tad varam laist uz lidostu. Tā kā pēdējos gados esam pārvākušies vairākas reizes, tas nesagādā īpašas problēmas. Vankūverā līņā, gaisa mitrums ap 110%, tā teikt, arī pēdējā dienā lūdzu izbaudiet Van.. oi nē, Rainkūveras brīnišķo vasaru. Kā vēlāk izrādīsies, tieši lietus arī padarīs mūsu ceļošanu uz lidostu nedaudz asāku – mūsu draugs, kurš sarunāts aizvest mūs un mūsu 6 somas uz lidostu, pirmo reizi izbaudīs visas formalitātes, kuras jākārto, ja esi ieslīdējis priekšējai mašīnai aizmugurē. Neskatoties uz šo sīko aizķeršanos, lidostā esam laicīgi. Piedzīvojumi var sākties.
Pirmais, ko es ieraugu – lidojums atcelts par 2 stundām. Saku sev paldies, ka biju tik prātīgs un paņēmu savienoto lidojumu tālāk uz Varšavu pēc 6 stundām, nevis pēc divām, jo tad, liekas, piedzīvojumi būtu tikai asāki. :) Dace jau nopūšas par gaidīšanu, bet es viņu mierinu – lai paskatās labāk visus apkārtējos reisus uz Londonu un Mančestru. Tiem pretī deg uzraksts canceled.
Gaidīšana.
Leo vizināšana uz bagāžas ratiņiem caur visai lidostai. Gaidīšana. Vēl pēdējais kanādiešu dzēriens, ko viņi lepni dēvē par alu (atkal pasteidzoties notikumiem priekšā – tētis pretī uz Varšavu paņēmis Tērvetniekus. Kā diez tiem kanādiešiem ierādīt, kā garšo īsts alus?*) Gaidīšana. Pa divi lāgi izstaigāti visi tax-free veikaliņi. Pat tāds, kur tirgo cigārus vien. Joprojām gaidām. Kad lidmašīna ir klāt un visi sastājušies garā rindā uz iekāpšanu seko pārsteigums – jauka lidostas darbiniece aicina mūs uz iekāpšanu bez rindas, jo mums ir mazs bērns. Jā, bērni šeit, Ziemeļamerikā tiek uzskatīti par vērtību, viņiem vienmēr uz visur iz priekšrocības, pat autobusos padzīvojuši kungi vienmēr piedāvāja Leo savu sēdvietu. Lidojums garš, pilots gan mums apsola lidot, cik ātri vien var, cerot būt kādas pusotras stundas ātrāk, lai atgūtu nokavēto, bet laikam ceļš bija pārāk līkumains, jo īpaši ātrāk neizdevās. Neatceros cik ilgi lidojām (vai vispār lidojām, varbūt tas bija sapnis?), liekas stundas 10. Sākumā priecājāmies, ka jālido tad, kad Vankūverā iznāk nakts, cerībā, ka Leo vismaz pusi ceļa nogulēs. Gulēja ar. Bet tikai kādu pusotru stundu. Pēc tam puikam acis kā pogas un divi knābājoši vecāki visas nakts garumā. Kad, skatoties lidojuma plānu, sapratu, ka jālido pāri Islandei, secināju, ka mani prieki par Katlas saprātīgo klusēšanu var būt vēl pāragri, tad vismaz pusceļu bija par ko uztraukties. :) Savādāk jau nav interesanti – lidot man patīk, parasti iekāpju lidmašīna un esmu aizmidzis jau pirms pacelšanās. Vēl – pa ceļam izbrīnīts secināju vēl vienu jocīgu lietu – neviens mums nepārbadīja pases, kad gājām uz lidmašīnu – sak, mums jau vienalga, kas tur lido prom, ka tik nevelkas atpakaļ:)
Frankfurte. Milzīga lidosta. Atkal gaidīšana. Pēc Vankūveras laika iznāk kādi 6 no rīta, bet Vācijā 3 pēcpusdienā. Mēs visi kā paši zināt kādas jāņogas, kafija un viens lielais uzdevums. Vankūverā čekojoties iekšā meitene iedeva mums tikai 2 iekāpšanas kartes uz otru lidmašīnu, trešo iedošot Frankfurtē, esot problēmas to izdrukāt. Nedaudz jau aizdomīgi, bet ceru, ka viss būs kārtībā. It īpaši ar somām, jo ceļojums uz Varšavu pēc pāris dienām pēc aizkavētās bagāžas galīgi nevilina. Tad nu Frankfurtē gaidam un meklējam, meklējam un atkal gaidam, kur var dabūt to trešo iekāpšanas karti. Kā par brīnumu problēmas izpaliek un puisis arī apgalvo, ka ar bagāžu arī viss būs ok. Ticu.
Atkal tiek izpētīti visi veikaliņi, taču šoreiz mums galīgi nav paveicies – mūsu geits laikam ir speciāli priekš poļiem, jo ir atsevišķi nodalīts ar atsevišķu drošibas kontroli, tāpēc netiekam lielajā gaidīšanas zonā un laika nosišanai jaapmierinās ar dažiem veikaliņiem un nevienu normālu ēstūzi. Kas priecē – jebkurā avīžu veikaliņā var nopirkt arī soft-drinkus, alu un hard-drinkus.:) Kā man patīk Eiropa!
Leo nolūst braukalējot uz somām bagāžas ratiņos, pēc tam drošības kontroles vīri akmenscietām sejām, profesionāli veic teroristu meklēšanas darbus, kamēr Leo pamodināts turpina kliegt ka maz neliekas. Lieki piebilst, ka Eiropā neviens un nekur pasažierus ar bērniem bez rindas neaicināja. Drošības kontroles rezultāts – Dace aizmirst un laimīgi atgūst savu kompi no drošībniekiem. Tad gan viņi atļaujas nedaudz pasmaidīt. Arī šī lidmašīna kavējas. Arī šeit līst un zibeņo. Tāpat būs arī Varšavā. Lidmašīnā visi trīs atlūstam jau pirms pacelšanās. Gaisa kuģis tricelējas un mētājas šurpu-turpu caur negaisa mākoņiem, pat Dacei tas vienalga… :)
Tālāk seko Latvija nacionālās aviokompānijas** vārdā nosauktais ceļojums uz Latviju. 8 – 9 stundas ar jāņu cienīgu lietu un pērkonu, poļu ceļiem, poļu stirnām, leišu labajiem ceļiem, jauko latviešu robežsardzi, izcilo Ķekavas krodziņu Bamba-Leo* un atkalredzēšanos ar neierasti tukšo Rīgu. Ceļojums izvēršas uz 34 stundām, lai ietaupītu ap 1000eiro, kurus Latvijas valstij piederoša aviokompānija** gribēja no manis par 3+3 somu aizvešanu***. Viss, kas mūs nenogalina, padara mūs stiprākus. Paldies Tev, Bertold, paldies Tev, Ainār!

P.S. Aptaujā uzvarēja ceļojuma apraksts. Tāpat par iepazīšanos ar e-talonu vai gērbšanos stilu nebūtu ko uzrakstīt. Tā kā – viss kārtībā, e-talons ir labs, bet meitenes – smukas:)

P.P.S. Joprojām ir aktuāls dzīvošanas jautājums. Īrnieks – kārtīgs un saprātīgs! :)

* Neviena no kompānijām vai brendiem nav maksājusi par to pieminēšanu šajā blogā. Žēl… :)
** airBaltic
*** Izskatās, ka Latvijas valstij jau nu galīgi nerūp, lai cilvēki atgrieztos Latvijā, ja nacionālā lidkompānija var piemērot šādus tarifus bagāžai. Nav noslēpums, ka cilvēki no ārzemēs atgriežas mājās ne jau ar vienu somu… Varbūt ir vērts piemērot speciālus noteikumus tiem, kas grib atgriezties?

5 Responses to ceļojums lietus zīmē

  1. Foršs aprakstiņš, paldies ;)
    Vienīgi par to Eiropu un bērniem, nezinu, es vienmēr jūtos kā uz pjedestāla, jo diendienā esmu kopā ar bērniem, pat ceļojot ar lēto Ryanairu – bērni tiek nesti uz rokām (pārnestā) nozīmē… I mean…. virzienā uz Rīgu, no Rīgas gan tā pašvakāk ;)
    Un tagad lūdzu pastāsti, kādas sjūtas iekš LV?

  2. *** – nē, izskatās, ka nerūp gan – un uz to norāda ne tikai bagāžas pārvadājumu tarifi…; Latvija rakstās ar lielo burtu, vai ne ;) ; kas grib atgriezties atgriežas – kā Tu, piemēram; kas grib palikt – paliek – un ar bagāžas tarifiem tam nav nekāda sakara, bet ar atkal jau ar izvēlēm… un ja reiz esi atpakaļ – par ko lai balso? ;) ?

  3. Gardi nosmējos! Tā kā šovakar vakariņās nekā salda nebija un mazsālīto gurķu arī nav, tad šo uzskatīšu par desertu! =)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>