Category Archives: padomi Kanādas braucējiem

darba meklētājiem Kanādā

Šeit būs daži linki, kur meklēt darbu Kanādā:
Lielākais darba meklēšanas portāls: www.workopolis.com
Valsts uzturēts darba meklēšanas portāls: www.jobbank.gc.ca
Tiem, kas meklē darbu viesmīlības industrijā (krogos, viesnīcās, restorānos, resort): raisinjobs.com
Lielākais privāto sludinājumu serveris (var meklēt ne tikai darbu, bet arī dzīvokļus un istabas): craigslist.com
Resumerabbit tavā vietā ievietos tavu cv un aizpildīs visu nepieciešamo informāciju lielākajos darba meklēšanas portālos.
Tiem, kas grib strādāt pie Olimpiādes: vancouver2010.com
CV šeit tiek dēvēts par resume. Vislabākais ir uztaisīt CV un doties apgaitā, tas ir, noskatīt vietu, kur gribi strādāt un sperties iekšā un runāt. Vislabāk, protams ir dabūt kādu atbildīgu personu, bet parasti tik tālu jau netiek. Sūtot CV uz internetā izvietotajiem sludinājumiem vidējā atsaucība uz kanadiešu CV esot ap 20 zvani uz 100 izsūtītajiem cv, bet ne-kanādiešiem ap 6 – 12 atbildes (viena Toronto institūta pētījums).
Ja kādam ir zināmi vēl kādi labi darba meklēšanas serveri, laipni lūgti ierakstīt komentāros.
Veiksmes darba meklējumos!

Daži padomi tiem, kas taisās braukt uz Canada (Vancouver) – part 2

Tā kā ienācās daži jautājumi un interese bija negaidīti liela, nedaudz paturpināšu tēmu.
1. Internets. Pagaidām dzīvojos hostelī, kur ir pieejams bezvadu internets. Švaks, bet e pastus lasīt var. Hokeju skatīties nevar. Skype sarunāties šad tad var, šad tad nevar. Bet visār internets ir pieejams gandrīz visās viesnīcās, tāpat arī kafejnīcas BLENZ un WAVES (strādā 24/7) piedāvā bezvadu internetu. Vienīgais, Blenz parasti ir tikai viena vieta kur iesprausties elektrībā, tad nu visi datoristiņi ir saplcējušies vienkopus:). Vēl bezmaksas internets esot bibliotekās, tur varot arī izīrēt filmas un, protams, paņemt kādu labu grāmatu:)
2. Alkohols. Nu te mīlīši, latvieši, būs obloms. Alkohols (un par alkoholu Kanādā tiek uzskatīts arī alus) tiek tirgots TIKAI speciālos veikalos – Liquor store. Protams, arī krogos, klubos un restorānos. Nevarēs kā Latvijā – aizšaut uz Staķiku pēc aliņa… Cenas? Hmm, alus no 3,50 līdz 6,50$. Viskijs? Kas tas tāds? Te dzer Rye – rudzīti (Kanādas viskiju, cik saprotu, tas taisīts no rudziem un kļavu sīrupa. Zināmākās markas – Canadian Club, Royal Crown, Black Velvet. Neliela analoģija ar mūsu miezīti:)). Bet, ja turpinām par aliņiem, tad Tērvetniekam neviens no šeit dabonamajiem aliem nestāv līdzās. Mož kāds var noorganizēt eksportu?
3. Klubi. Krogi. Parasti izklaides iestādes ir licencētas pārdot alkoholu tikai līdz plkst 2:00 naktī, tāpēc, loģiski, plkst 2:00 tiek ieslēgtas gaismas, izslēgta mūzika un visi tiek lūgti doties citur. Vai mājās.
Parasti pie klubiem ir rinda uz pusstundu. Bet varot arī nopirkt vai pieteikties uz kluba apmeklējumu mājas lapā clubzone.com. To gan es nesaprotu. Vai tiešām ir grūti uztaisīt vēl kādus 2 – 3 klubus, lai visiem ir vietas?:)
4. Veļas mazgāšana. Nu te ir viena lieta, kas ir riktīgi labi izdomāta. Izrādās amerikas veļas mašīnas izmazgā veļu, bet tām nav centrifūgas. Veļa tiek izžāvēta speciālā mašīnā, kas sausina ar karstu gaisu, lēni griežoties. Pēc stundas džinsi sausi un tīri, it kā nemaz nebūtu uzspēlēta futene:).
5. Kanādieši. Ļoti draudzīgi. Bet līdz zināmai robežai. Kad būs jānoīrē dzīvoklis – aizdomīgi izprašņās par taviem, tavu vecāku, vecvecāku, krustēvu un kaimiņu ienākumiem, pēdējiem 3 darbiem, paprasīs atsauksmes no tava izīrētāja 76 gadā un lūgs pie notāra apliecināt tavus ieņēmus. Nu labi, par pēdējo es muldu. Bet labākais , ko esmu šeit piedzīvojis – šodien autobusa šoferis izklaidēja braucējus, stāstot anekdotes pa mikrofonu. Tas patiešam bija vareni.
6. Pirts. Ir. Nav. Nezinu. Pagaidām šo pozīciju neesmu atkodis.
7. Veikali. Apģērbi – lēti dizaineru apģērbi aptuveni par puscenu – Winners. Par lētajiem pārtikas veikaliem pagaidām vēl neko nezinu, iepērkos vietējos rajona veikalos. Kad būs savs dzīvoklis, kur varēšu taisīt ēst, domāju tad arī šī lieta kļūs aktuāla.
8. Latvieši. Daži ir. Vēl daži esot. Bet katrā ziņā krievi ir vairāk. Vakar braucu mājās ar darba biedru no darba, autobusā iekāpj meitene. Nodomāju – šī noteikti runā krieviski vai latviski. Sāks runāt pa telefonu – pārbaudīšu. Patiešām – pēc aptuveni 5 minūtēm meitene izvelk telefonu un sāk runāties tīrā krievu valodā. Sauc Ļena, no Baltkrievijas, medmāsa. Jau 8 gadus šeit. Ak jā, latvieši – cik saprotu ar katru dienu mūsu šeit kļūst aizvien vairāk. Būtu neslikti visiem Vankūverā dzīvojošajiem kaut kā sazināties savā starpā, kaut vai ar epastiem.
9. Transports. It kā jau nedaudz stāstīju, bet, kā teica Vladimirs Iļjičs (vai kāds cits latīņu gudrais), atkārtošana esot zināšanu māte. Visa Vankūvera dalās 3 zonās, pirmā zona – downtown, East Vancouver un Vancouver West. Otrā zona jau tālāk – Burnaby, Surrey, New Westminster, North Vancouver, West Vancouver. Trešā zona – nu pavisam tālu. Pat īsti nezinu kur. Iespējams, ka White Rock, Coquitlam utt. Biļete vienas zonas robežās darba dienās līdz 18:30 maksā 2,50 $, ja jābrauc caur 2 zonām, tad 3, 75, bet ja trim – 5$. Biļete derīga 90 minūtes un izmantojama gan autobusos, gan trolejbusos (kurus viņi spītīgi dēvē par autobusiem. Bet to pat mans puika divos gados zināja, ka autobuss ar ragiem ir trolejbuss:)), tāpat arī skytrainā un jūras autobusā. Savukārt, pēc plkst 18.30 un brīvdienās visas zonas ir viena zona un biļete maksā vienādi – 2,50$.

Daži padomi tiem, kas taisās braukt uz Canada (Vancouver)

Tā kā Vankūverā briest latviešu invāzija (cik saprotu Kanādas vēstniecība Rīgā raujās 2 maiņās, lai apmierinātu visu uz-kanādu-peļņā-braukt-gribētāju ordu:)) nolēmu nedaudz pastāstīt par to kas un kā.
1. Lidmašīnas biļetes. Kad es skatījos lētākais lidojums no Rīgas bija caur Londonu, tiesa gan ar nakšņošanu. Neiesaku biļetes pirkt FlySiesta, jo viņi paši voluntāri izdomā savus biļešu noteikumus (vai arī vismaz uzmanīgi izlasīt, kas tajos ir rakstīts). Savukārt iesaku paskatīties AirTransat mājas lapu – viņi parasti lidojumiem piedāvāja vislabākos ciparus un no maija beigām lido arī no Vācijas un Īrijas (nevajag pievērst uzmanību viņu piedāvājumam apdrošināties, pērkot biļeti. Sakiet, ka būs sava apdrošināšana). Lidojumi Kanādas robežās – WestJet, intereses pēc var salīdzināt cenas ar Air Canada. No Rīgas taču paši zināsiet kā sameklēt Ryanair (15 kg limits bagāžā un drīz arī par WC būs jāmaksā), airbaltic (par bagāžu jāmaksā) vai citu, Jūsu iecienīto aviokompāniju.
2. Apdrošināšana. Bez apdrošināšanas nebrauciet. Viens pats zoba rentgens maksā 300$, bet ja gadīsies kas nopietns, būs jāvergo slimnīcā līdz mūža galam un tad vēl, iespējams, Jūsu bērnus izsauks:) Kuru kompāniju izvēlēties – tas jūsu pašu ziņā, salīdziniet cenas un noteikti izlasiet noteikumus – kas ir un kas nav iekļauts. Vairums (es pat teiktu visas) ceļojumu apdrošināšanas nepieļauj fizisku darbu, bet dažas pieļauj darbu ofisā. Ceļojumu apdrošināšanu var nopirkt maksimums uz 3 mēnešiem, ko arī iesaku darīt. Dažas kompānijas, piemēram, Balta piedāvā pagarināt esošo apdrošināšanu online vai uzrakstot e-pastu. Ja būsi veiksminieks un būsi atradis labu darbu Kanādā, tad visticamāk darba devējs tev maksās arī veselības apdrošināšanu un vairs nebūs vajadzīga ceļojumu. Bet ja nē, tad 3 mēnešu laikā jau deguns būs apsildīts un varēsi izmēģināt kādu vietējo veselības apdrošināšanu.
3. SIN. Tas ir Security Insurance Number. Tjipa mūsu personas kods vai nodokļu maksātāja kods. Ar šī koda piešķiršanu nodarbojas Service Canada, nodaļas un darba laikus var atrast šeit. pati procedūra ir vienkārša – aizej uz biroju, aizpildi anketu un pamatojoties uz tev izsniegto darba vīzu tev tiek pieškirts pagadu SIN, īsto tev nosūtīs pa pastu 2 nedēļu laikā. Ja tu vēl dzīvo hostelī vai vēl nav pastāvīgas dzīvesvietas, tad SIN var saņemt šajā pašā Service Canada nodaļā.
4. Dzīvošana. Nu ko. Latvijā mēs lielākoties esam pieraduši dzīvot labākos apstākļos. Būs biku jāiežmiedz aste kājstarpē, ja vien neesi labi apmaksāts augstskolas profesors ar starptautiski atzītu diplomu un 15 gadu darba pieredzi internacionālas kompānjas vadībā. Bet savādāk – hostelis – īrēta istaba dzīvoklī vai mājā – un pēc kāda laika savs dzīvoklis. Tā teikt, evolūcijas ķēdīte vēlreiz (tiem kam pāri 30:)). Esiet gatavi vilties pirmajos 5 apskatītajās istabās vai dzīvokļos. Esiet gatavi, ka varēsiet atļauties tikai dzīvot pagrabā (kas viņiem šeit ir ļoti populāri). Esiet gatavi, ka būs jadzīvo vismaz stundas brauciena attālumā no pilsētas centra. Esiet gatavi, ka Jūs nemaz nevarēsiet noīrēt dzīvokli, kurš Jums ir iepaticies, jo jums nav a) atsauksmes no iepriekšējiem izīrētājiem, b) kanādas banku kredītvēstures un kredītreitinga, c) kārtīgas darba vietas ar regulāru algu. Un vēl – Vankūverā un Whistlerā sakarā ar gaidāmajām olimpiskajām spēlēm īres cenas ir augstākas nekā citviet Kanādā: istaba – no 400 – 1000$ (var piedāvāt arī istabu bez logiem), studio (vienistabas dzīvoklis) – 650$ – 1200$, 1 bedroom apartment (divistabu dzīvoklis) – 700$ – 1400$… viss atkarībā no rajona un piedāvājuma.
5. Telefoni. Ir daudz un dažādas kompānijas. Lielākoties mobilie telefoni strādā bez SIM kartēm, tāpēc no Latvijas telefonus ir jēga ņemt, ja zini, ka gribēsi pieslēgties pie Rogers (arī vienīgais, kas izplata iPhone). Parasti mobilo telefonu operatori ņem vienreizējo maksu par pieslēgšanu (ap 30 – 35 $), tāpat arī ir jāmaksā par ienākošajiem zvaniem un SMS, ja vien neesi aktivizējis (lasi – nopircis pretējo). Praktiski visām kompānijām ir tā saucamie plāni – samaksā konkrētu summu un runā tik un tik minūtes un sūti šitik SMS. Es esmu izvēlējies priekšapmaksas telefona karti pie Virgin: telefons maksāja 49$ (reti sū…gs Samsungs, bet galveno funkciju zvanīt veic uz goda), ar plānu 20$ mēnesī (man par to pienākas 200 sarunu minūtes jebkurā laikā). Kas man likās pozitīvi – Virgin neprasa nekādas pieslēgšanās maksas, neprasa maksu par numura noteicēju, kā arī piedāvā bemaksas balss pastu. Parasti visas kompānijas mēģina piedāvāt mazcenas telefonu ar līgumu uz 2 – 3 gadiem, bet es tomēr ieteiktu sākt ar priekšapmaksas (pay as you go) kartēm. Iesaku uzmanīties no Fido, kurš ir ļoti dārgs. Nokia un SonyEricsson faniem nāksies vilties, jo to izvēle šeit ir niecīga, bet Blackberry tiek uzskatīts par nacionļo lepnumu (kuru nedaudz iedragā iPhone).
Zvanīšana uz Latviju. Man ieteica un es iesaku tālāk – telefonkarte CiCi. 5$ – 90 minūtes uz parasto telefonu Latvijā, 20 minūtes uz mobilo.
6. Vadītāja apliecība. Latvijas apliecība ir derīga 3 mēnešus. Pēc tam esot jāliek vietējais teorijas eksāmens. Pagaidām vairāk neko nezinu.
7. Darbs. Nu jāāāā… Kas jums labāk patiktu – taisīt sviestmaizes Subway’ā, tīrīt viesnīcu istabas vai strādāt celtniecībā? Nu tas – sākumposmam. Kad deguns būs apsildīts un iegūti kādi draugi un saprasta vietējā sistēma, tad jau pēc katra apgriezieniem, zināšanām, veiksmes un centības. Minimālā alga BC ir 8,15$/h (iepējams kļūdos par tiem centiem), ēdināšanā strādājošie parasti saņem 8 – 12 $/h, celtniecībā 10 – 15$/h , īpaši kvalificēti 25$/h un vairāk, viesnīcu istabiņu tīrīšana arī ap 10$/h. Protams visur jārēķina nost nodokļi, aptuveni 30 – 35% (to gan jānočeko, nezinu vai tas ir precīzi). Ja vien būvmeistars tev nemaksās uz rokas. :)
8. Laika ziņas. No ko es varu teikt – laiks būs apmācies turpmāko gadu. Nu labi, būs kādas 60 saulainas dienas. :) Lai arī Vankūvera atrodas gandrīz uz vienas paralēles ar Romu, tomēr laika ziņā tā vairāk līdzinās Rīgai. Atuveni tas pats. Vismaz pagaidām. Tikai cilvēki staigā daudz plikāki.
9. Elektrība. 110V. Jā, 110 V. Un savādākas rozetes. Nav jēgas ņemt līdzi savu mīļo, 9 gadus veco bārdas dzenamo, šeit par 50$ nopirksi ūberkrutu un ūberlabu. Rīgas bodēs ap 80Ls tāds aizvilktu, ka nemetās. Pirms brauc, paskaties, kuri tehnikas brīnumi strāda uz 220/110V, tos ņem līdz. Pārējos – mēģini nopirkt šeit. Jo arī lidmašīnā par katru bagāžas kg virs normas būs jāmaksā, liekas 7 Ls.
10. Marija un Huana. Zinātājiem te esot ko darīt. Un arī sabiedriskā doma sliecas uz zālītes legalizēšanu. Pilnīgi iespējams, ka tuvāko 2 gadu laikā tas varētu arī notikt. Ejot pa ielām, šad tad jauki nosmaržo pēc kaņepītes…