Category Archives: olympics

olimpiskās paģiras

Vakar Vankūvera modās no 3 nedēļu gara bohēmas, sporta un kaislību maratona – kā jauna meitene pēc daudzdiennieka samulsusi mēģināja pa fikso maskēt uzdzīves pēdas, starp citu,  īpaši spēcīgas sekas atstāja hokeja zelts. Kādas 4 stundas pēc finālspēles sajūta bija kā Āzijā vai Indijā – visur taurējošas mašīnas, visapkārt masu psihozes pārņemti jaunieši un vairs ne tik jaunieši ar karogiem uz ielām regulē satiksmi  un apmulsums par pēkšņo anarhijas iespēju. Bet pirmdiena atnāca ar īpašu tukšuma sajūtu, ko tikai pastiprināja neskaitāmie konstrukciju nost vācēji un pilsētas sakopēji. Esot taču pilsētas, kur bohēma ir normāla dzīves sastāvdaļa? :)

atgriežoties pie publicētā

foto: http://network.nationalpost.com

Šodien darbā, nu jau pēc izsķirošās un saistošās olimpiskās finālspēles hokejā, iznāca vairākas sarunas par tēmu hokejs, Latvijas izlases sniegums, Kanādas izlases sniegums, treneri, publicitāte un patriotisms. Kad vairākiem kanādiešiem pastāstīju par Znaroka izlēcienu, salīdzinot to ar, piemēram, Kanādas izlases trenera uzdrīkstēšanos publiski pateikt ka visi kanādieši principā ir amerikāņi, tad visi kā viens vaicāja, vai viņš vēl esot izlases treneris. Nācās atzīt, ka pie mums ir drusku savādākas gan politiskās, gan ētiskās tradīcijas un ka pie mums tik viegli nav cilvēku piedabūt atbildēt par savu rīcību un atzīt kļūdas vai arī atbildīgajiem – sodīt par kļūdām vai neētisku rīcību. Un arī mēdiji mums arī tādi neaktīvi, ja salīdzina ar šejienes mēdijiem – katrā ziņā gan pēc Latvijas zelta skeletonā nozadzēja uzkrītošās līksmošanas, gan pēc dāmu hokejistu uzdzīves hokeja laukumā pēc zelta spēles, mēdiju spiediena rezultātā sportisti un funkcionāri bija spiesti publiski atvainoties. Lai arī cik tas jocīgi nebūtu, tad arī pēc zelta izcīnīšanas tie kanādieši, ar kuriem runāju,  nu nemaz neesot mierā ar izlases treneri un bija gatavi atdot mums. Ja tik Lipmans ņemtu. Bet vajadzētu. Ai, kā vajadzētu… :)

olimpiskie stāstiņi. vol. 17. zaļais ir jaunais melnais

Daži mēģina iegalvot, ka šīs ir sliktākās spēles ever. Nezinu gan. Ja runājam par laika apstākļiem un to dēļ atceltajām sacensībām, tad varbūt. Bet to jau VANOC (Vankūveras Olimpisko spēļu organizētāji) nekontrolē. Pat citādi visuvarenais Maskavas mērs Lužkovs šoziem  ir padevies Mātes Dabas priekšā. :)  Paši VANOC gan uzskata, ka šīs esot zaļākās Olimpiskās spēles ever. Var jau būt. Ne piekritīšu, nedz arī noliegšu – tik došu dažus ciparus pārdomām.

  • kad Vankūvera vēl tikai pretendēja uz Olimpisko spēļu organizētājas godu, tika plānota papildus vilcienu un prāmju satiksmes attīstīšana. Laikam ejot, VANOC padevās un šobrīd Olimpiādes vajadzībām tiek lietoti 4500 GM vieglie auto, džipi un tie, amerikā ļoti izplatītie džipveidīgie ar kravas kasti aizmugrē, no kuriem tikai 8 tiek darbināti ar ūdeņraža šūnu degvielu.
  • 1100 īrēti autobusi (pat no Alabamas) nodrošina satiksmi olimpiešiem un skatītājiem starp Vankūveru un Vistleru vai Cipreses kalnu. No tiem – tikai 20 ar ūdeņradi braucošie.
  • VANOC autiņu flotei ir rezervēti (pieņemu, ka arī nodedzināti)  8 miljoni litru benzīna un 6 miljoni litru dīzeļa.
  • vēl 6 miljoni litru dīzeļa tiks patērēti dienu un  nakti darbinot ārprātīgi lielus ģenerātorus, kuri nodrošina ar elektrību BC place, kur viens no sponsoriem BC Hydro (vietējais Latvenergo) atteicās palielināt nepieciešamās elektrības jaudas.
  • RCMP (īsi sakot, Kanādas policija) priekš viespolicistiem, kuri nodrošina kārtību ielās, ir nofraktējusi 3 lielus kruīza kuģus dzīvošanai. Tiem arī motori rūc dienu un nakti, jo elektrību, siltumu un visu citu ta vajag.
  • vietā, kur ir uzbūvēta Visleras Medal Plaza un kur sportistiem tiek pasniegtas medaļas, pirms pāris gadiem esot bijis zaļojošs mežs. To izcirta, neskatoties ne uz kādiem vides aktīvistu protestiem un ķēdēšanos pie kokiem.

Tādi diezgan šleseriski tie gājieni. Varbūt mēs varam aizdot (pārdot) Šleseru Sočiem līdz olimpiādes laikam ar visu viņa neizmērojamo enerģiju?

Avots: 24hrs/vancouver

olimpiskie stāstiņi. vol. 16. O, Canada!

Šodien Kanādai medaļu birums. Zelts tur un dubultuzvara vēl kaut kur, turklāt vēl uzvarēti krievi hokejā. Masīvā propoganda “GO CANADA GO” dara savu – cilvēki ir neticami patriotiski – veikali, kur tiek tirgota olimpiskā Kanādas simbolika, tiek izpirkti tukši, savukārt Grecka noreklamētie sarkanie dūrainīši jau ir kļuvuši par deficītu nr. 1 (mēļo, ka ir iztirgoti 4,5 miljoni pāru un vairāk nav). Katrs medaļists tiek slavināts gan TV, gan presē un kļūst par nacionālo varoni. Cilvēki ir izkāruši Kanādas karogus pie māju balkoniem, katram otrajam auto plīv kanādas karodziņš un jaunieši vakaros iet ielās ar uzkrāsotiem Kanādas karodziņiem uz vaigiem. Kanādas valdība nevar iedomāties labāku veidu kā celt savu pilsoņu pašapziņu un patriotismu un domāju, ka sportā ieguldītie līdzekļi būs atmaksājušies ar uzviju. Kaut vai viens piemērs – šovakar braucu mājās pēc darba un piekāpa pilns autobuss ar savstarpēji pazīstamiem un nezīstamiem jauniešiem. Pēc īsas sabļaustīšanās par šodienas medaļu skaitu un Krievijas knock-daunu visi, pilnīgi visi jaunieši vienojās skaļā Kanādas himnā:

O Canada!
Our home and native land!
True patriot love in all thy sons command.

With glowing hearts we see thee rise,
The True North strong and free!

From far and wide,
O Canada, we stand on guard for thee.

God keep our land glorious and free!
O Canada, we stand on guard for thee.

O Canada, we stand on guard for thee.

Jāatzīst, ka pat man, ne-kanādietim, šis bija ļoti saviļņojošs moments. Taču biku vēlāk manu pacilāto noskaņojumu un prieku par Latvijas izlases spēju savākties un parādīt izcilu hokeju sabojāja Latvijas izlases trenera domugrauds: “Mēs… esam krievi“. Pilnīgs pzdc! Šim puisim ir jābrauc tālu, tālu prom uz KHL dzimteni un tur arī jāpaliek. Lai ar Latvijas izlasi strādā cilvēks, kurš vismaz ciena Latviju. Šim ir jābūt principa jautājumam.

P.S. Starp citu, vai labi apmaksātajiem Latvijas sporta funkcionāriem ir kaut mazākā vīzija, nemaz nerunājot par reālu gatavošanās plānu uz nākamajām olimpiādēm?

olimpiskie stāstiņi. vol. 15. Nelaimīgie 15

Foto avots: šeit

Olimpiādes laikā visi cer nopelnīt. Jo cilvēku patiešām ir daudz, it īpaši centrā. It īpaši brīvdienās, kad uz visiem transportiem, krogiem, fanu teltīm un pat veikaliem jāstāv garās rindās. Tomēr Vankūveras policija ir izvēlējusies nelaimīgos 15, kuriem nebūs lemts pelnīt. Runa ir par privātajiem alkohola veikaliem centrā. Valsts veikali (BC liquor store) parasti strādā līdz kādiem 7 vakarā, bet svētdienās vispār slēgti. Tad glābiņš ir privātie Cold beer and wine veikali, kuri parasti ir vaļā līdz 23. Vienmēr. Tad nu policija, saskaņojot ar Alkohola licencēšanas vīriem, ir nolēmusi 2 dienas pēc kārtas slēgt arī šos veikalus jau plkst 7 vakarā, lai “olimpiskās spēles būtu drošas ikvienam”. Izrādās, ka Alkohola licencēšanas noteikumi paredz šādu iespēju. Efekts, tā teikt, uz sejas – sestdien policijai nācies savaldīt tikai 15 sadzērājušos dauzoņas, salīdzinot ar iepriekšējās dienas neticamajiem 27. Labi, es biku ironizēju par, manuprāt, pārlieku piesardzīgajiem Z-Amerikas varasvīriem, bet viena lieta gan man lika aizdomāties – šeit, amerikā, kas ir biznesa un naudas pielūgsmes citadele, sabiedriskās intereses tiek nostādītas augstāk par biznesa? Vai kaut kas tāds ir iespējams Latvijā?

Avots: Vancouver sun

olimpiskie stāstiņi. vol. 14. Vakardiena bildēs.

Izgāju vakar ielās. Līdzi gan bija tikai mazā digitālā kameriņa.

olimpiskie stāstiņi. Vol. 13. Par labām un ne tik labām reklāmām.

Visās malās sponsoru reklāmas. Kas pašsaprotami, jo mūsdienās kultūras un sporta pasākumi savādāk organizēti netiek. Tad nu lielbudžeta sponsori sacenšas savā starpā ar reklāmu budžetiem, idejām, realizāciju un par skatītāju mīlestību. Vispār tv ir redzamas gan CC, McD, Panasonic, gan dažu kanādas gigantu ļoti veiksmīgas reklāmas, bet, protams, ir dažas, kurām kā īlens no maisa lien ārā lētums. Viss tieši tāpat, kā jebkurā vietā pasaulē. Savukārt, mans favorīts ir ši te reklāma:

olimpiskie stāstiņi. vol. 12. rūķis satiek prezidentu.

Vakar vakarā saņēmu zvanu no vietējās Vankūveras latviešu sabiedrības līdera, ka šodien esot tikšanās ar prezidentu. Būšot arī Koķe un vēstnieks. Šorīt sapakoju Leo un kopā ar 3 latviešu meitenēm, kuras dzīvo  pie mums pa olimpiādes laiku, devāmies uz UBC golfa klubu, kur notiek tikšanās. Esam savilkuši izlases hokeja kreklus, priecīgā omā sveicam vietējo, mazliet stīvo latviešu sabiedrību. Ierodas prezidents, džinkst glāzes un runas var sākties. Daži indīgi jautājumi, vairāk gan nekritiska pielūgsme. Politiķu demagoģija. Zatlers gan, jāatzīst, atguvis savu veselīgo humoru un atbrīvoto attieksmi pret dzīvi, kādu viņu pazinu vēl kopš viņa dakterēšanas laikiem. Leo, protams, ka nepatīk šī stīvā atmosfētra, līdz viņš secina, ka drīz būs cauri un atvieglots iet pie prezidenta atvadīties  un saka: Dod pieci!
Nu ko – vakarā turam īkšķus par mūsējiem. Mēs būsim hallē. Katrā ziņā kanādieši būšot par mums:)

we are the champions

We Are The Champions tatāru izpildījumā. Paldies @LieneL un @Knoks.

olimpiskie stāstiņi. vol. 11. Zelts un nodevēji

foto: http://www.nbcolympics.com/photos/galleryid=418260.html#photos

Kanāda līksmo. Aleksandrs Bilodū uzvarējis vīru mogulu, kas pēc  vakardienas dāmu mogula neveiksmes ir kā medusmaize šejieniešiem. Cilvēki ielās, krogos un mājās spiedza un gavilēja. Starp citu, pilsētā visur, pilnīgi visur, katrā mazākajā kafejnīciņā, katrā lielveikalā un tāpat veikalu skatlogos ieslēgtos televizoros var sekot līdzi spēlēm. Kanādas pasts par godu pirmajai zelta medaļai, kas vinnēta mājās,  pirmdien izdos limited edition pastmarku. Ironiski, ka otrajā vietā palika Vankūverā dzimušais un augušais “nodevējs” Begs – Smits, kurš “biznesa interešu vadīts” pārstāvēja Austrālijas komandu. Kanādas prese ir diezgan noraidoša pret viņu un atzīmē, ka vienīgie, kas gribēja sudrabnieku intervēt, bijuši Austrālijas mēdiji. Bet kanādiešu panākumi, jāsaka, ir diezgan likumsakarīgi, jo speciālā programmā “Own the podium“, kas orientēta uz sporta attīstību un medaļu izcīnīšanu Vankūverā un Londonā,  valsts ir ieguldījusi ap 110 miljoniem dolāru. Pagaidām 3 medaļas. Būs vēl. Bet uz hokeju, lai necer, tur zelts ir mūsējais. Znarokam ir slepenie ieroči kā uzvarēt bez naudas un mūsējie taču vienmēr  ir labākie!