Category Archives: nestāvi malā

Diena, kad Aldis nolēma meklēt atvērtas durvis

Print

Runā, ka viss notiekot tikai uz labu. Ja tā, tad labi ir tas, ka mans 3+ gadu darbs šobrīd tiek apstādināts un es vairs nerīkošu ne Skaņu un garšu festivālu 2016, kurš notika Siguldā, nedz arī no Skaņu un garšu festivāla izaugušo un pārbrendoto K PARK FESTIVAL Ķekavā. Es ļoti, ļoti ticēju, ka Latvijā ir pietiekoši liels cilvēku daudzums, kuri vēlētos redzēt kvalitatīvus māksliniekus, kuri vēlas iet uz pasākumu, kurā viņi var sastapt domubiedrus, kur tiek piedāvāta kvalitatīva restorāna līmeņa ēdināšana, kā arī citas mākslas un kultūras aktivitātes. Saņēmu neskaitāmus komplimentus no potenciālajiem sponsoriem par ideju, jā, ne tikai tos. Arī veiksmes novēlējumus, bet šogad lai taisot bez viņiem. Es zinu par domu enerģētiku, taču šoreiz tā nenostrādāja, šoreiz bija nepieciešams reāls atbalsts. Nauda. Bez tās nav iespējams uztaisīt kvalitatīvu festivālu, vismaz pirmajos gados ne.
Tā nu, lūk, esmu pieņēmis lēmumu, ka šajā jomā vairs nedarbošos. Tādēļ vēlos piedāvāt savas zināšanas un savu pieredzi citu darbu vai projektu realizēšanai. Šobrīd esmu atvērts gan īslaicīgiem projektiem, gan pastāvīgam darbam. Domāju, ka esmu gatavs gan mainīt nodarbošanās jomu, mācīties jaunas lietas, gan arī mainīt dzīvesvietu, kaut uz Liepāju, Cēsīm, Kuldīgu, vai Valmieru. Mans CV ir atrodams šeit: Aldis Hofmanis CV
Es arī ticu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu.

P.S. Ja ir kāds, kas zin kā atslēgt festivāla durvis un ir gatavs iesaistīties organizēšanā ar finansēm – laipni lūgti!

sadarbība

Vakar satikos ar vienu no politikā iesaistītiem cilvēkiem, nedaudz parunājām par šo un to. Par demokrātiju, kas tas ir, kāda ir tās vēsture, kāpēc var vai nedrīkst salīdzināt komunismu ar kapitālismu un kas vainas Latvijas politikai un politiķiem. Tad mēs kopīgi nonācām pie secinājuma, ka Latvijā politiķi slimo ar konkurenci un aizdomīgumu, tādējādi maz varam runāt par virzību visas sabiedrības kopēja labuma gūšanai, bet gan katra politiķa, katra politiskā spēka politisko dividenžu iegūšanai. Piedodiet, ja izklausos pārāk liels ideālists, bet tā vietā, lai Vienotība kā opzīcija Rīgas domē ar putām uz lūpām mēģinātu pierādīt, ka, piemēram,  SC (vai Ušakova) piedāvātie grozījumi ir iznīcinoši, absurdi un visādi citādi slikti, kā būtu, ja tā vietā O. Pulks vai J.M.Skuja pateiktu: Hei,  beidzot SC ir izdomājuši labu lietu – atbalstām! Un , iespējams, pēc 2 reizēm SC atbalstīs prātīgu un arī saviem vēlētājiem derīgu Vienotības iniciatīvu Saeimā. Ieguvēji būtu mēs visi – sabiedrība.

Sadarbība. Sadarbība ir tas vārds, kurš raksturo šī brīža galveno trūkumu Latvijas politikā (un ļoti bieži arī ekonomikā, ikdienā).  Šobrīd tur dominē liela konkurence, neizprotamas bailes un matu skaldīšana, bet politiķi ir aizmirsuši par sadarbību, kas viennozīmīgi ir lielāks veicinošs faktors. Aizmirsuši par kopējo lietu – Latvijas attīstību.

mūsu smieklos, mūsu asarās un asinīs

Aktuāli  deviņdesmitajos, bija aktuāli pirms gada un arī šobrīd. Krievijā, Amerikā vai Latvijā.   Celies un ej balsot par pārmaiņām!

jautājumi un atbildes


Šodien pilnīgi nejauši iznāca neplānota saruna ar trim dāmām, kuras sēdēja kafejnīcā pie blakus galdiņa un nekādīgi nesaprata un  nevarēja izšķirties – par ko rītdien balsot. Tika runāts gan par Vienotību, gan par Zatleru un VL, ka nevajadzētu atdot balsis Saskaņas Centram, jo par tiem jau tāpat daudzi nobalsošot. Bet, kad saruna pārmetās pie “mazajām” partijām, proti, ka balsošana par tām tik noņem balsis tām pašām ne tik labajām, bet tomēr latviešu partijām un tiek atdotas SC, neizturēju. Metu kaunu pie malas un, nesakot, ka esmu no kādas partijas, izteicu vēlmi piebiedroties diskusijai. Un tapu uzaicināts.
Es dāmām uzdevu dažus konkrētus jautājumus:
1. Vai Jūs balsojāt par esošās Saeimas atlaišanu?
– Atbilde bija “JĀ”
2. Tad kāpēc Jūs pieļaujat balsojumu par tām partijām, kuras tikko ir atlaistas?
Dāmas izskaidroja, ka viņu motivācija referendumā balsot par Saeimas atlaišanu esot bijis dabūt nost no politiskās skatuves Šķēles-Šlesera partiju.
3. Vai Jūs esat par godīgumu politikā, valsts attiecībās ar saviem iedzīvotājiem un otrādāk?
– Pēc nelielām diskusijām un iestarpinājumiem atbilde bija “principā JĀ”, pēc kā arī sākas diskusija par Vienotības un Zatlera partiju darbības un godīguma pricipiem (aizdomas par Vienotības melnajām kasēm, pelēkajiem kardināliem, ZRP šmugulēšanās ar ziedojumiem uzreiz pēc darbības sākšanas), kuras rezultātā nonākam pie secinājuma, ka arī šiem politiskajiem spēkiem principā neuzticamies.  Cita starpā arī vienojamies, ka ZZS jau automātiski esot ārpus saraksta.
Un tad atkal izskan izmisuma pilnais jautājums: Par ko tad mums rīt balsot???
Uz ko es saku, ka nebūs īsti korekti, ja es nosaukšu kādu politisku spēku, jo pats kandidēju, ka vēlos tikai likt dāmām aizdomāties par gudru izvēli savā un Latvijas labā. Tomēr viena no dāmām neliekas mierā un turpina virpināt domu par “mazajām” partijām, par kurām neizbēgami iznāk tad balsot un ka šādā gadījumā iznākot atbalstīt nevēlamo Saskaņas Centru. Šajā brīdī es viņām piesolu nosūtīt šo te materiālu, kurā ir skaidri un gaiši aprakstīts kā tiek skaitītas balsis un neviena par Pēdējo partiju nodotā balss neaiziet ne Saskaņas centram, nedz arī noņem kādai no “lielajām, labajām” latviešu partijām.
Pēc brīža šķiramies kā draugi, es tik aicinu viņas izdarīt SAVU izvēli, nevies ietekmēties no dažādu partiju iebaidīšanas (ar krieviem, ar ļaunajiem, ar oligarhiem, ar da jebko), dāmas aiziet domīgas.
Nobeigumā es gribu pateikties visiem, kas tic Pēdējai partijai un tās mērķiem, kas tic godīguma iespējamībai Latvijas politikā, kas tic labākai rītdienai. Mums izdosies!

pirmās bezdelīgas

Kārlis Streips un Aidis Tomsons atzīst, ka Latvijas politika tikai iegūtu un vēlas, lai Pēdējo partiju ievēlētu Saeimā.

1000 krūšu spēks

4. vara, atbildība un neatkarība

Kad es vēl mācījos žurnālistos, tad vēl vecās žurnālistikas kalves pasniedzēji mums, zaļajiem gurķiem, visu laiku mēģināja ieborēt, ka mediji ir 4. vara un ka žurnālistiem (medijiem)  ir jābūt neatkarīgiem un neitrāliem, ka galvenais uzdevums ir informēt un izglītot, ka fakti ir jāpārbauda.  Acīmredzot vispārējā prakse un naudas vara ir izdarījusi korekcijas arī šajā paradigmā, viss viens par kuru no medijiem, lai mēs runātu. Par ko es? Uzmanīgi paskatieties uz informatīvo telpu visapkārt, mēginiet atcerēties tās attīstību un vēsturi 20 gadu garumā, iespējams, ka arī Jums būs ko teikt. Sāksim kaut vai ar to pašu Dienu – visu cieņu Ēlertes kundzei par vismaz kaut kādu žurnālistikas standartu turēšanu, taču zināma pozicionēšanās bija jūtama pirms katrām vēlēšanām. Tad glābējs bija Šķēle un TP, pēc tam Repše, JL, vēlāk, Vienotība. Gan ar fotogrāfiju izvēli, gan ar avīžu ievadrakstiem un pirmajām lapām pamatīgi tika ietekmēta (es pat teiktu skarbāk – vēlētāji tika histēriski baidīti) vēlētāju izvēle. Arī Ventspils rupors NRA nekad nav slēpusi savu īpašnieku un maizes tēvu pozīciju. IR arī konkrēti aģitē un aģitēja par Vienotību. Radio SWH, šobrīd arī Radio101 – kurš maksā, par un ar tiem runā.  LTV  uz debatēm aicina tikai daļu no vēlēšanās startējošajām partijām. Par krievu medijiem esmu mazāk informēts, bet cik ir sanācis saskarties, tad, protams, ir jūtams, no kurienes vējš pūš.
Starp citu, gadījums ar radio 101 ir visai smalks: radio ar lielu pompu izsludinājuši politiskās debates darba dienās 45 mnūšu garumā. Šobrīd jau ir bijušas 4 debašu reizes un visās no tām viena debatētāju puse ir bijusi ZZS. Vai tas neizskatās pēc slēptās reklāmas? Tieši šādu jautājumu uzdevu Ivo Kiršblatam, kurš ir debašu vadītājs, atbilde bija šāda: 

Savukārt, Zane Peneze, radio ziņu žurnāliste, kura strādājusi gan Panorāmā, gan neatkarīgajā pētnieciskās žurnālistikas raidījumā Nekā Personīga un  visai skarbi izteicās par žurnālistu aktivitāti pirms vēlēšanām, solīja uzzināt, kas notiek, bet pagaidām nekādu atbilžu nav. Es šobrīd nemaz vairs nerunāju par vienlīdzīgām tiesībām visām kandidējošām partijām, protams, Latvijā tā būtu utopija. Bet šobrīd, izskatās, ka radio 101, deklarējot, ka ir neatkarīgs medijs, man kā klausītājam melo.
Lai nebūtu tā, ka viss ir melns un viss ir slikti, tad uzslavēšu Latvijas Radio – šeit patiešām var just vēl veco žurnālistu rūdījumu un attieksmi pret procesiem Latvijā.
Katrā ziņā, vērojot mediju attieksmi pret politiskiem procesiem Latvijā, var novērot  bezatbildību, nekompetenci, slinkumu un tam visam pāri – naudas vara. Izskatās, ka 4. vara ir padevusies. Un tas skumdina.

P.S. Šodien (7. sept.)  sarunās radio cilvēkiem saņēmu apliecinājumu, ka politiskās debates radio 101 neesot ZZS apmaksātas. Tad redzēs. Ja Pēdējā partija saņems uzaicinājumu vismaz uz 2 debatēm, būs vien jātic.
P.P.S. Parunājot ar mediju vides cilvēkiem par šo gadījumu, atklājās diezgan interesanta aina – visi iesaistītie cilvēki runāja tikai off the record,  atzina, ka Radio 101 esot kaut kā saistīts ar Ventspils (tātad ZZS) cilvēkiem un ka gluži tīra tā lieta neesot. Bet nu – pie rokas neviens neesot pieķerts, līgumu, protams, protams, ka nav un nebūs. Tikai – ja tās bija politiskās diskusijas, tad kāpēc no 8 reizēm vismaz 6, kuras dzirdēju, bija ZZS cilvēki, plus visa diskusija tiek publicēta NRA lielā atvērumā? Katrā ziņā gan Providus, gan KNAB esot ieinteresējušies par šo darījumu. Par kādu jaunu politiku mēs runājam, ja sargsuņi ir piejaucēti?

Radio Pēdējā Partija. I un II daļa

puskaraļvalsti par Prezidentu

Šodien pēc visām kratīšanu, haizivju, seifu un imunitāšu peripētijām es sapratu, ka tuvojošās Prezidenta vēlēšanas es ņemu ļoti nopietni. Kā tādu atskaites vai lūzuma punktu manās attiecībās ar manu Valsti. Nav jau tā, ka iepriekš būtu bijis kaut kā īpaši savādāk, bet šībrīža valsts nozadzēju spēles palikušas daudz par daudz ciniskas, tāpat arī iepriekšējo svarīgo amatu Saeimas balsojumu organizēšana un rezultāti rada bezpalīdzības un trauksmes sajūtu. Es jau saprotu, ka dažiem vīriņiem nu galīgi negribas to rūtaino sauli, tādēļ tiek spēlēts va bank, nerēķinoties ar valsts, tās iedzīvotāju interesēm. Tikmēr, kamēr te tas cīniņš notiek, cilvēki dzimst un mirst, aug jauna valstsvīru paaudze, kas skatās un mācās, kā (katram jau savs) vajag vai nevajag pārvaldīt valsti. Izglītības sistēma brūk, radot lielu masu ar manipulējamiem un pa-virsu-un-vieglākā-ceļa-gājējiem-inteliģentiem-impotentiem, veselības sistēma gandrīz jau iznīcināta (ne par velti Rīgas pilsētas mēru pārveda uz Berlīni ārstēties. Kaut kā neesmu dzirdējis par gadījumiem, kad kādu vestu šurp, kaut vai no Lietuvas vai Baltkrievijas), tātad iznīcinam iespēju nākotnē būt zinoši, veselīgi, radoši un un varoši. Paši savām rokām iznīcinām savu Valsti.
Cik daudzi jau ir pieņēmuši smago lēmumu pamest dzimteni un cik vēl to izdarīs, ja neredzēs kaut mazāko pazīmi, ka kaut kas Latvijas politikā un sadzīvē var mainīties. Tiem, kas runā kaut ko par žurkām un grimstošajiem kuģiem, tad es gribētu teikt, ka situācija ir dramatiskāka: kamēr laupītāji tavā viesistabā plēšas savā starpā par vērtīgāko laupījumu, demolējot visu, kas pagadās ceļā, tikmēr mājas iedzīvotāji izvēlas klusi izmukt pa sētas durvīm, glābjot savas dzīvības.
Šajā gadījumā nav pat svarīgi vai ir iesaistītas plašākas partiju masas vai tikai atsevišķi lietu bīdītāji. Ja deputātu kungi un kundzes (arī mediji) par daudzām lietām spriestu pēc loģikas un veselā saprāta, apzinoties atbildību vēlētāju (arī lasītāju/klausītāju/skatītāju) priekšā, ievērojot pasaulē pieņemtas vispārētiskas normas, tad, domāju, daudzas skaļas lietas šodien izpaliktu. Izcils, gudrs, inteliģents, empātisks, harizmātisks, saimniecisks, zinošs stratēģis, neatkarīgs no satrunējušās politiskās elites vai naudas ietekmes – tāds Prezidents šobrīd ir vitāli nepieciešams Latvijai. Lai ar savu piemēru iedvesmotu cilvēkus, dotu cerību, ka viss cilvēciskais vēl nav zaudēts, ka joprojām ir iespēja celt spēcīgu Latviju. Vai VZ un AB tādi ir? Šaubos. Vai ir citi kandidāti? Ir. Egils Levits, Baiba Rubesa, Andris Piebalgs, Vilis Vītols, Inesis Feiferis. Noteikti ir vēl, tikai neesmu iedomājies vai nepazīstu.
2. jūnijā un, iespējams, arī vēlāk, tev, LR Saeimas deputāt, būs iespēja izvēlēties starp Latvijas un mūsu visu kopējo labāku nākotni vai dažu sašmucējušos darboņu pakaļu piesegšanu. Ko darīsi tu? Tik balsojot atceries, ka aiz tevis stāv Tava Zeme, Tavi Cilvēki un mūsu visu nākotne.

Paradiso perduto


1998. gadā uz lielajiem ekrāniem iznāca filma Lielās cerības ar tā laika zvaigzni Gvinetu Peltrovu galvenajā lomā. Zīmīgi, ka itāļu valodā filmas nosaukums ir Zaudētā paradīze, tieši tāpat kā sauca vienu no filmas darbības vietām. Aptuveni 10 gadus pirms filmas, latviešiem bija daudz cerību, bija sapnis par brīvu Latviju, kaut pastalās. Kas no tā visa ir sanācis, vai esam pazaudējuši savu paradīzi?***

1. Vīzija. Kopš deviņdesmito sākuma, kad Latvija atkal sāka pastāvēt kā valsts, es neesmu dzirdējis par to, ka manai valstij būtu formulēti kādi ilgtermiņa mērķi. Jā, bija lata ieviešana un stabilturēšana, bija privatizācija, bija n-tās krīzes un izkļūšana no tām, ASV prezidenta vizītes, sammiti, bija virzība uz NATO un ES. Jā, reaģēšana uz notikumiem, kurus izraisa notikumi citur vai līdzekļi un taktiskas darbības, bet ne mērķi. Arī šobrīd, it īpaši pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, izskatās, ka mūsu valstsvīriem ir aptrūcies padoms – uz kurieni tad to kuģi ar nosaukumu Latvija stūrēt. Eiro ieviešana? Beidziet, tas ir tikai kārtējais līdzeklis. Vai kāds no mūsu pirmajām personām, Valdis Dombrovskis, varbūt Valdis Zatlers var atbildēt uz jautājumu: Kādi ir Latvijas mērķi? Kāda ir mūsu kā valsts, kā vienota organisma vīzija? Vai mums ir definēta mūsu ārējā politika? Kas tiks darīts, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni? Un es negribu, lai man atbildē piesauc gudrus dokumentus ar neizlasāmu ierēdņu valodu, es tikai vēlos, lai man kā riktīgs latviešu saimnieks vienā-divās rindkopās noformulē, ko mēs darīsim un kā mēs dzīvosim pēc 5, 10 un 25 gadiem.

2. Nodokļi. Tie, kuri vēl maksā nodokļus ir mīkstie*. Nē, patiešām. Es apbrīnoju ar kādu cietpaurību un negribēšanu saredzēt reālo situāciju sirgst Latvijas Republikas galvenie finanšu cilvēki (nu, tie, kuri stāda budžetu un plāno ienākumus, kuri uztur stabilu latu un tie, kuri rada nodokļu likumus). Taču pat bērnam ir skaidrs, ka, ja lielais vairums neievēro spēles noteikumus, tad spēles noteikumi un pati spēle ir bezjēdzīgi. Ja aptuveni 70-80% gadījumos alga (vai labākajā gadījumā daļa) tiek piedāvāta maksāt aploksnē, ja biznesa portāli pavisam oficiāli raksta, ka par 200 000 ir samazinājies nodokļa maksātāju skaits un ka pēdējā laikā 40% sociālo iemaksu ir veikts no minimālās algas.  Tai pat laikā – tiek skaļi bazūnēts par cīņu pret ēnu ekonomiku. Ļautiņi mīļie, padomājiet takš ar galvu, cilvēkiem gluži vienkārši gribas ēst, tie ir spiesti kustēties, lai izdzīvotu, turklāt visādi neizbēgamie maksājumi paliek aizvien dārgāki. Nevajag cīnīties, vajag radīt priekšnoteikumus, lai nemaksāt nodokļus ir neizdevīgi. Kā? Pakāpjamies solīti atpakaļ, paskatamies ārpus vispārpieņemtajiem rāmjiem, brītiņu padomājam, kāds risinājums noteikti atradīsies. Es neesmu finansists, bet domāju, ka minimālās algas, neapliekamā minimuma pacelšana (vismaz attiecīgi 300 un 200Ls), sociālā un ienākuma nodokļa likmes samazināšana (attiecīgi līdz aptuveni 22% darba devēja un darba ņēmēja daļa kopā un 15% ienākuma nodoklim)  būtu lielisks stimuls sākt maksāt nodokļus. Domāju, ka izdotos iekasēt daudz vairāk par šobrīd iztrūkstošajiem miljoniem, kuri ir jāsolidarizē vai jādeklasē, nekādīgi nevaru atcerēties, kas tieši jādara. :)
Ir arī tāds likums, ka ir jāmaksā nodokļi par ārzemēs nopelnīto. VID arī parāda neredzētu aktivitāti presē un raujas vaiga sviedros, lai apgaismotu tumsoņas, kuri nelasa likumus. Eu, gudrās galvas, atceļam šo normu un cilvēki, sapelnījuši naudu, iemācījušies strādāt, atgriezīsies mājās, nevis kārtos rezidentūras un svešas pilsonības un palīdzēs audzēt Latvijas IKP ar savām zināšanām un nopelnīto naudiņu. Es nezinu, kā ir citās valstīs, vai ir jāpiemaksā nodokļa starpība, bet man kā loģiski domājošam cilvēkam neliekas taisnīga šāda norma. It īpaši, ja nodokļa starpības atmaksu valsts nepiemēro gadījumos, kad ārvalstīs ir lielāki nodokļi. :)

3. Ierēdniecība. Vai ir iespēja iemācīt ierēdņus runāt dzīvā cilvēku valodā? Jā, tik tiešām, es parasti neko nesaprotu, ko viņi saka. Un man ir pamatotas aizdomas, ka viņi paši arī līdz galam neizprot sava sakāmā jēgu, tik maļ savus likuma pantus un direktīvu numurus, kurus es varot izlasīt un  izdarīt šitā vai tā. Lūdzu, lūdzu atceļam ierobežojumu runāt skaidri un saprotami, parastajiem mirstīgajiem izskaidrojot, kas ir jādara bez visādu pantu un punktu piesaukšanas, tā teikt, lai omīte saprot.

4. Izglītība. Vai tiešām mums pietrūkst piemēru kā Japāna un Dienvidkoreja ir attīstījušas savu ekonomiku, tāpat arī Somija, pateicoties lielām investīcijām izglītībā, nosakot atsevišķas izglītības jomas par prioritāti. Šis jautājums vistiešāk saskan ar valsts vīzijas neesamību - ja mēs nezinam uz kurieni ejam, tad mēs arī nevaram pienācīgi sagatavoties pārgājienam. Starp citu, apziņa, ka Latvijā ir 11 tūkstoši bērnu, kuri neapmeklē skolu (jeb, precīzāk, neziņa kur viņi ir) man liekas daudz, daudzkārt svarīgāka (lai reaģētu), nekā atbildības prasīšana par elektrības nebūšanu ziemas sniegos. Tieši tāpat man arī liekas svarīgi orientēties ne tikai uz naudas pelnīšanu (lasi – ekonomiku vai inženierzinātnēm, bet gan uz mācībām, kas ļauj saprast lietu kārtību un neaizmirst humanitārās vērtības), par šo paldies žurnālam IR**.

5. e-vēlēšanas. Ir 2011. gads. Notiek parakstu vākšana referendumiem, nākamās vēlēšanas nav aiz kalniem. Vienotība – cik tālu esam ar e-vēlēšanām? Kas reāli ir izdarīts, lai cilvēkiem būtu iespēja nobalsot internetā? Domāju, ka aktivitāte tautas skaitīšanā pierādīja, ka mēs esam tam gatavi. Cik zinu, tad e-parakstus arī ir ieviesis LVRTC. Tad izdodam pāris latus katram iedzīvotājam un uzdāvinām e-parakstu, tik lieciet cilvēkiem līdz noteiktam datumam aiziet un izņemt. Ilgtermiņā atmaksāsies.

6. Politiskā ētika. Jāsaka gandrīz kā Rainim – Kad pienāks Latviešiem tie laiki- ko citas tautas tagad redz – kad bāleliņi būs gatavi uzņemties politisko atbildību par savām darbībām. Ziniet, patiešām SC aizvien vairāk un vairāk sāk simpatizēt, džeks sašmucējās, pieķēra, atkāpās. Ko dara mūsējie džigiti un tautu meitas? It kā atkāpjas, bet ir neaizvietojami vēl 4 mēnešus (un atkāpjas arī tikai pēc kāda 4 gadījuma) vai tēlo, ka viņus tas neskar. No malas izskatas kā labi organizēts grupējums, kur viens otru atbalsta un piesedz grūtos brīžos. Vēl ilgs un garš ceļš ejams, līdz pat ētiskie Vienotības biedri patiešām sapratīs, ko nozīmē atbildība vēlētāju priekšā, nemaz nerunājot par citām vairāk vai mazāk kabatas partijām.

* Tēlains salīdzinājums. Joks.
** -Ko jūs latviešiem ieteiktu?
-Mācīties humanitāros priekšmetus. Tas ir tieši tas, no kā mēģina atrunāt – jāmācās esot inženierzinātnes. Pirms tam bija jāmācās par ārstiem un juristiem, tagad – par inženieriem… Humanitārās zinātnes ir jāmācās, lai saprastu likumsakarības, kurās esam ierauti. Pretējā gadījumā mums ir šaurs skatījums un liekas, ka krīzi var izskaidrot ekonomiski. Mums vajag augsta līmeņa vēsturniekus, augsta līmeņa teologus, lai saprastu, kā cilvēki attīstījušies attiecībās ar saviem arhetipiem. (daļa no intervijas ar V. Rudzīti žurnālā IR)
*** Brīva apziņas plūsma otrdienas vakarā, neuzstāju uz galīgu vai objektīvu patiesību.