Yeap es to izdarīju! Jau pirms dienām divām, trim iedomājos, ka neesmu nekad vēl nometis paplāti ar glāzēm un krūzēm, taču tūdaļ aprāvos, zinot domu iedarbīgo spēku, un kušināju sevi – nu beidz, vecais, būs jāstrādā dubultuzmanīgi. 
Redz nu, šodien tas brīdis pienāca. Uzreiz pēc rush-hour, kad galdi pilni ar tukšām glāzēm un tāāāā negribas skriet neskaitāmas reizes uz virtuvi ar trauku kalniem, mēģināju apmānīt fiziku. Neizdevās. Troksnis bija liels. Klienti aš salecās. Man patika. Vienīgais pēc tam nācās skaidrot, ka tiešām pirmo reizi, ka patiešām pirmo reizi. Laikam nebiju pārliecinošs.
Par vienu gan priecājos, ka tur neviens nesēdēja un ka neviens klients, un nevienam drēbes, izņemot manējās, necieta. Kam negadās?
Tiešām, kam negadās?
Gan jau ne pa velti iedomājies – zemapziņa signalizēja, ka “ja tā turpināsi, tad tas notiks”. Gan jau vai nu par daudz vai par strauju.
Vislabākā daļa: “Man patika..”
visiem gadās.
Bet daļa par “man patika” ir desmitniekā!
:D:D:D