atgūt sava stāsta pavedienu

” Šī nav ekonomikas, bet gan tikumu un vērtību krīze. Pēdējos 10 gados esam radījuši naudas kultūru. Viss griežas ap naudu. Kapitālisms reducējās līdz jautājumam: kā es nopelnīšu? Vai tu biji uzņēmējs, ārsts vai jurists, vai koledžas students, un diemžēl pat valdībā cilvēkiem vienīgais jautājums bija: cik man par to maksās? Tas bija pretēji jautājumam: kā es kalpošu sabiedrībai? Kā radīšu pievienotu vērtību? Šādā kalpojošajā sabiedrībā darbojas idejas spēks. Latvija ir ideja. Kā valsts, republika, tauta jūs esat cīnījušies par neatkarības ideju vismaz 100 gadus, un nu pēdējos 20 gados tā ir sasniegts. Mums ir jāatgriežas pie idejas spēka, un tāpēc es runāju par jaunu sākumu. Mums ir jāatgūst sava stāsta pavedienu. Un tas ir ļoti nopietns pasākums. Tā nav jūtu padarīšana; tas ir jautājums par fokusēšanos.
Runāsim tieši par Latviju. Jums nav lielas vidusšķiras. Jums ir strādnieki un elite. Jūs ir vadījuši vācieši, zviedri, krievi, poļi. Nu latviešiem pašiem sevi ir jāvada ar sava rakstura un savas vietas pasaulē apziņu” .

Tā intervijā laikrakstam Diena saka Džons Braients. Pilna intervija šeit. Piekrītu ļoti daudz kam, bet augstāk esošajam citātam – katram vārdam. Arī man daudz ko, šeit Kanādā ir nācies pārdomāt un es joprojām mēģinu atgūt sava stāsta pavedienu. Cik nu to viens cilvēks var izdarīt pēc negaidītiem orkāniem un sekojošas bezgalīgas dreifēšanas bezvējā.

9 Responses to atgūt sava stāsta pavedienu

  1. Labrīt!
    Lasu Tavu blogu, arī pārējos “ceļojošo jauniešu” blogus – un pedējā laikā jauniešiem tekstos sāk līst ārā viena lieta – cik te, Kanādā, viss citādi (lasi – slikti), samāksloti, utt.
    Tad nu jautājums – ja tiešām ir tik slikti, tad kāpēc vēl tur ciešat tos gadījuma darbus, izlikšanos, resnos ķīniešus, kanādiešus, slikto laiku, utml.???? Tev vēl viens jautājums – Tu labi izsakies par sabiedrības sakārtotību Kanādā, par kanādiešu atklātību (tas copes stāsts), par uzmetieniem (bet saproti, ka tie ir visur), esi pat sekmīgi savējos pārvilcis uz Vankūveru, lai visi kopā, nu tā kā mēģini iedzīvoties tur – un tajā pat laikā cepies par Latvijas problēmām, (par ko daži jau te uzbrauc – sak, esi projām, tad nemāci mūs dzīvot). Kā tad īsti ir – meklē variantus, lai paliktu, iesniegtu uz permanent resident, jeb gads beigsies un brauksi atpakaļ uz Latvijstānu? Peace!

    • aldis hofmanis

      Sveiks.
      Es Latviju nekad neesmu atļāvies nosaukt par Latvijstānu.
      Man atkal interesē kāpēc tev jaiet tajos blogos, sevi jāšausta ar aizbraukušo sajūtu un piedzīvojumu lasījumiem? Biku pietrūkst drosmes saņemties un pašam izbaudīt to medus maizi?
      Lai tu pareizi saprastu – lielai daļai no aizbraukušajiem šis ir tikai pagaidu variants krīzes pārvarēšanai. Ka joprojām ar sirdi daudzi ir Latvijā. Tie , kas grib palikt, tie neuztur dzīvu un aktīvu saikni ar LV. Tas nav gribu – negribu jautājums. Tas ir izdzīvošanas jautājums ļoti daudziem un daudzām ģimenēm.
      Lai nebūtu nepieklājīgs – es meklēju variantus abās pasaules malās. Gan šeit, gan Latvijā, gan arī eiropā. Kā būs – to laiks rādīs. Ja būs iespēja ko darīt Latvijā – ar lielāko prieku atgriezīšos.

      • Labrīt! :)
        Blogos eju tāpēc, ka tie ir informācijas avots un sevi nešaustu! :)
        Par to krīzes pārvarēšanas variantu gan atļaušos opēt :) – lai realizētu šo braukšanu uz Kanādu ir vajadzīgi gana lieli finansu līdzekļi jau sākumā, krīze pa gadu jau nebeigsies, tāpēc ja tik tālu jau ir tikts, diez vai ir prātīgi atkāpties un pēc gada braukt atpakaļ…vismaz cik man pazīstamie ir aizbraukuši un draugi.lv domubiedru grupās jau gāja diskusija – lielākā daļa (ne visi, protams) meklē iespējas palikt…Un jāsaka – malači! Tiešām.
        Izdzīvošanas jautājums ir došanās peļņā uz Lietuvu, Poliju, to pašu Lielbritāniju. Uz Nīderlandi tīrīt lopkautuves – tas ir izdzīvošanas jautājums.
        Kanāda liekas tāds lielāks, apjomīgāks krīzes pārvarēšanas projekts, tas nav 3 mēnešu gabaldarbs. Tieši tāpēc arī atļāvos “čīkstētājiem” mazliet aizrādīt – novērtējiet to, ko esat jau sasnieguši, cik tālu esat tikuši, un pieņemiet jaunās lietas un vietas kā jaunas un savādākas, (skat latvietes komentu – te ir daudz kas savādāk!!!) nevis uzreiz sliktas! Kas tad ir labāk – liekulīgs kanādieša smaids jeb kārtīgs trīsstāvīgais no urlas treniņbiksēs? :) (skat Ivonnas komentu, kaut vai).
        Varianti, lai nodrošinātu savējos ir jāmeklē, arī es to daru, Aldi, arī gan Eiropā, gan otrpus okeāna… Kā būs to tiešām rādīs laiks…
        tikai, kamēr tas iet, ka tiešām nesanāk atgriezties jau Latvijstānas valstī, ģeogrāfiskajā vietā Latvijā…

  2. Ak, Aldiit, taa kaa atkal esmu iebraukusi LV, tad naakas secinaat, ka sava staasta pavediens sheit tiek mekleets diezgan pasiivi. Laikam tikai dazhiem, kuriem patieshaam kriize ir likusi mainiit domaashanu, to staasta pavedienu shkjetina, bet lielaakoties ljautinji dziivo tieshi taapat kaa agraak – naudas kults, skaistuma kults, daargo rotalljietu kults – nav gaajis mazumaa. Joprojaam – druumas sejas, leciiga uzvediiba un nepaartrauktaa veelme ieliist paurkjeeties citu cilveeku dziivees.
    p.s. Pirmaa diena no nedeeljas, varbuut peec nedeeljas buushu jau pieradusi :D

  3. Zini Bodhi, ari tad, ja ir permanent resident, iet tapat ka Aldim, seit vienkarsi ir parak daudz cilveku sabraukusi, visi ka viens laimi mekle, ko kads jau ir atradis un panemis. Bet ari es domaju, ka te ir daudz savadak, nekad nebiju dzirdejusi neko sliktu par Kanadu, man gan sis nebija izdzivosanas jautajums, bet driz drosi vien bus.

  4. man vispār dīvaini liekas tik ļoti domāt par tām sociālajām tēmām – sabiedrību, politiku, ekonomiku.tas tak tik mainīgs un garlaicīgs.labi,jāpelna, bet pa starpu iekrītiet grāmatā, pārsmejaties filmā,iedzeriet šampanieti,skatieties debesīs un pofig tak , kāds tobrīd kam IKP

  5. Jā, un Māris Gailis jau iepīkstējās par imigrantu jautājuma risināšanu, kas agri vai vēlu būšot jārisina. Bail iedomāties, kā mūsu politmafija tās lietas organizēs. Jāseko līzi.

  6. To Bodhi: nu es nezinu, vai ir tiešām var apgalvot tā, ka Anglija, lūk, ir izdzīvošanas jautājums, bet CA – nē, nav gan. es domāju, ka atšķirība starp Ivonnas ģimeni, kura aizbrauca uz NL, un mums, kuri atbraucām uz CA, bija tieši biļešu cenās – nu, un mēs ar dēlu divatā atlidojām par ~ 450 Ls. bet “modelis”bija tieši vienāds – tieši tāpēc pirmie aizbrauca vīri, kā teikt – lai varētu dzīvot “kaut kur”, ēst “kaut ko nebūt”, atrast migu un tad brauc sievietes ar bērniem:).un nebija nekādu iekrājumu dzīvesvietai vai tml. nu tā apmēram.
    un vēl – sasmējos:) par treniņbiksēm. es, atklāti, sakot, neesmu redzējusi tik daudz cilvēkus treniņbiksēs pēdējos 10 gadus kā kopš esmu šeit. bet nu tas tā.
    un vēl – Tev daudz kur ir taisnība un es tev piekrītu. čīkstēt ir stulbi, tāpēc es tikai priecājos, ka atbraucu uz Kanādu, ar katru dienu arvien vairāk. No otras puses – nu negribētu es te pavadīt lielu daļu savas dzīves. Bet kapēc – tas jau ir cits stāsts!

    • Labrīt mazzinsh! :)
      Tev taisnība, laikam neizteicu to domu gana skaidri – gribēju, teikt, ka Kanādas variants ir tāds tā kā apjomīgāks, tālāks, ar lielāku plānošanu realizējams, un ja aizdodās visi – vispirms vīri un tad pārējā ģimenīte, tad nav vērts pēc gada atkāpties un braukt atpakaļ, kur tā krīze jau pa gadu nebeigsies. Ja ir tik tālu tikts, tad jāturpina visiem spēkiem!
      Anglija, Norge, nu tādā ziņā, ka tie tādi mobilāki varianti – 3-4 stundās esi atpakaļ un atkal prom!
      Par treniņbiksēm – nu labi, labi :):):):), bet domu jau uztvēri! :)
      Lai veicās un izdodas! :) Peace!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>