atgriežoties pie publicētā

foto: http://network.nationalpost.com

Šodien darbā, nu jau pēc izsķirošās un saistošās olimpiskās finālspēles hokejā, iznāca vairākas sarunas par tēmu hokejs, Latvijas izlases sniegums, Kanādas izlases sniegums, treneri, publicitāte un patriotisms. Kad vairākiem kanādiešiem pastāstīju par Znaroka izlēcienu, salīdzinot to ar, piemēram, Kanādas izlases trenera uzdrīkstēšanos publiski pateikt ka visi kanādieši principā ir amerikāņi, tad visi kā viens vaicāja, vai viņš vēl esot izlases treneris. Nācās atzīt, ka pie mums ir drusku savādākas gan politiskās, gan ētiskās tradīcijas un ka pie mums tik viegli nav cilvēku piedabūt atbildēt par savu rīcību un atzīt kļūdas vai arī atbildīgajiem – sodīt par kļūdām vai neētisku rīcību. Un arī mēdiji mums arī tādi neaktīvi, ja salīdzina ar šejienes mēdijiem – katrā ziņā gan pēc Latvijas zelta skeletonā nozadzēja uzkrītošās līksmošanas, gan pēc dāmu hokejistu uzdzīves hokeja laukumā pēc zelta spēles, mēdiju spiediena rezultātā sportisti un funkcionāri bija spiesti publiski atvainoties. Lai arī cik tas jocīgi nebūtu, tad arī pēc zelta izcīnīšanas tie kanādieši, ar kuriem runāju,  nu nemaz neesot mierā ar izlases treneri un bija gatavi atdot mums. Ja tik Lipmans ņemtu. Bet vajadzētu. Ai, kā vajadzētu… :)

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>