5 mēnešu rūgtās pārdomas

peremen

Nu ko, mīļie, izskatās, ka būs vien jāatsvaidzina krievu valodas zināšanas tiem, kas dzimuši PSRS un cītīgi jāmācas tiem, kas vēlāk, jo, ja šitā turpināsies, tad, lai cik tas skumīgi nebūtu, Latvija būs Kriev(ijas)u īpašums ES sastāvā (kura arī nemaz tik ļoti stabila nav :) ). Cilvēki masveidā mūk prom, savukārt, tie, kas ir pie varas ķer un grābj pēdējās iespējas, zaudējot jebkādas cieņas un godaprāta paliekas. Visas valsts sistēmas un struktūras, kas vēl funkcionē, tiek sistemātiski grautas un izpostītas – tas man atgādina procesus ar privatizējamajiem uzņēmumiem 90-to gadu vidū, atceraties takš, tie tika nolaisti uz grunti un tad savējiem par lētu naudu privatizēti.
Esmu Kanādā pavadījis 5 mēnešus un katru dienu man ir  aizvien uzmācīgāka  sajūta, ka, lai arī cik ļoti mani velk atpakaļ uz Latviju un man ļoti pietrūkst mazo Latvijas prieciņu – skaistās jūrmalas, bezgala garšīgās ogas, bērzu sulas, vafeļu tortes un kārums, kefīrs un Daugavas gardā rupjmaize, nu laikam tomēr mēģināšu attālināt šo brīdi. Jo:
-šeit, neskatoties uz recesiju, ir iespējams atrast darbu. Un, kad būšu iedzīvojies un sapazinies ar vairāk cilvēkiem, tad ne tikai sākumā līmenī vien, bet, cerams, arī ko vairāk – menedžmenta līmenī vai arī savā kompānijā,
-šeit minimālā alga ir 8$ stundā (lai arī zemākā Kanādā, tomēr tie 4 Ls ir vismaz 6 – 8 reizes vairāk kā Latvijā),
-šeit ierēdņi un klerki ir tāpēc, lai palīdzētu, nevis lai izspiestu kukuli vai sameklētu smieklīgu ieganstu uzlikt sodu (vai atkal izspiest kukuli),
-policija, ceļu policija šeit ir, lai sargātu un pakalpotu.  Latvijā policijas galvenie uzdevumi ir papildināt budžeta ieņēmumus un cita starpā  izlikties, ka tiek nodrošināta kārtība un pilsoņu drošība (pamēģiniet uzzvanīt uz 112 Latvijā ap pusdiviem naktī un pasūdzēties par iereibušu kompāniju zem jūsu guļamistabas loga. Pēc cik ilga laika ieradīsies policija? 2 stundu laikā? Cerams. Protams, ja nebūs iztērēti benzīna limiti, braucot personīgajās darīšanās. Ai, nē, policija tomēr rūpējas par mūsu pilsoņiem – no Rīgas uz Bausku specvienības traucas aizsargāt spontānas protesta akcijas dalībniekus no satrakotiem fūru šoferiem ).
-sīkums, bet patīkami ir skatīties uz staltiem, izskatīgiem un, domāju, arī profesionāliem varas pārstāvjiem – policistiem, ugunsdzēsējiem un militāristiem. Ne velti ugunsdzēsēji tiek sūtīti pie katra 911 zvana, pat ja ir tikai medicīniska rakstura nepatikšanas, jo viņi ir apmācīti sniegt pirmo palīdzību un pat pieņemt dzemdības. Vēl viens sīkums – jebkurš operatīvais transports nekautrējas ieslēgt savus skaņas un gaismas signālus (atšķirībā no kautrīgajiem Latvijas ātrajiem un policistiem, kuri parasti brauc tikai ar ieslēgtām bākugunīm, bez skaņas signāla), savukārt iedzīvotāji pat ļoti respektē šāda auto tuvošanos un visi kā viens nobrauc malā un apstājas, lai atbrīvotu brīvu telpu operatīvajiem.
– lai arī BC ir dārgākā province Kanādā no dzīvošanas izmaksu viedokļa (piemēram, dzīvokļu īre ir vidēji par 100 – 300 $ dārgāka par līdzvērtīgiem dzīvokļiem citās provincēs, tomēr zemie komunālie maksājumu  vai to neesamība (parasti siltums un ūdens ir iekļauti īres maksā, citreiz, kā manā gadījumā, arī pārējie komunālie maksājumi ir iekļauti, papildus ir tikai elektrība un internets) padara dzīvošanu vieglāku. Piemēram, elektrības rēķins manam Latvjas dzīvoklim parasti bija ap 25 – 30 Ls mēnesī, tad šeit es saņēmu rēkinu no BC Hydro (vietējā elektrības kompānija) par 24$. Par diviem mēnešiem. Labi, labi, dzīvoju viens un ir vasara, un ēst tasīju retāk, jo strādāju, bet tik un tā cipars ceļams, ja atceras, ka vidēji alga ir krietni lielāka kā Latvijā,
-pārtika ir dārgāka, tas ir mīnuss. Apģērbs, elektronika- lētāka. Tas ir pluss. :)
-jebkurā jomā, kur vien skaties strādā profesionāļi, kas zin ko dara, nevis vienkārši labi cilvēki. Tas iedrošina. Protams, visur un vienmēr ir savas melnās avis, bet izņēmumi tikai pierāda likumsakarības.
-vide ir sakārtota un draudzīga ģimenēm ar bērniem. Vismaz man tā liekas, pagaidām skatoties no malas. Cerams, nebūs jāmaina viedoklis pēc kāda mēneša:)
– cilvēki pārsvarā ir laipni un pretīmnākoši un nevienam nav jāuztraucas par neizgulēušos ierēdņu untumiem vai līdzcilvēku dusmu izvirdumiem vai stulbumu. Vēlreiz piebilstu, ka rakstu par vairumu gadījumu, ir iespējami visādi izņēmumi. Vai arī man līdz šim ir ļoti paveicies. :)
Šie ir tikai daži pragmatiski apsvērumi, gan jau ka ir vēl citi. Negribu izklausīties baigais nūģis, bet man, tāpat kā lielam vairumam cilvēku patīk dzīvot sakārtotā vidē, kur ar mani rēķinās, kā ar indivīdu un es rēķinos ar citiem. Kāds man varētu teikt, ka es ko varētu darīt lietas labā, lai sakārtotu kādu lietu vai vietu Latvijā. Protams, es varētu un būtu priecīgs par tādu iespēju. Tikai, man liekas, ka esošā nesakārtotā vide paver daudz lielākas iespējas dažādiem manevriem (un iedzīvošanās iespējam) un tāpēc ir pievilcīga politikas (gan valsts, pašvaldību uzņēmumu, gan Latvijas un Rīgas) veidotājiem. Kaut vai tajā pašā Rīgas Satiksmē – ar viņu finansējumu, ar viņu iespējām tas ir tikai gribas trūkums un drosmes, iespējams, arī zināšanu jautājums, lai šo uzņēmumu pārvērstu par uz klientu un servisu orientētu uzņēmumu. Ja man dotu iespēju un pilnvaras, domāju, ka pāris gadu laikā es panāktu domāšanas maiņu. Rīgas Satiksme ir tikai piemērs. Latvijā patlaban ir kā tai vecajā labajā anekdotē par Kompartijas mājas kanalizācijas sistēmu, kura vairs nebija labojama, kura bija jāmaina… Par pārmaiņām! Katram.

3 Responses to 5 mēnešu rūgtās pārdomas

  1. Ak, cik skumji pareizas ir Tavas domas, cik līdzīgas atziņas ir mums – Holandē dzīvojot… Ak, cik skumjāk paliek, esot uz 5ām dienām LV, kad saproti, ka nabaga latvieši izdzīvo, nevis dzīvo…. Labi, mums, jaunajiem, ir iespēja kaut ko mainīt, iespēja aizbraukt un izbaudīt uz savas ādas civilizētu vidi, bet, ko darīt mūsu vecākiem, vecvecākiem??? ….

  2. Un vispār, vislabāk jau mums visiem būtu, ja nebūtu nekur jābrauc, ja varētu tik aizbraukt, kādus pāris gadiņus pabaudīt citādu vidi, bet ar smaidu uz lūpām atgriezties LV… zinu vienu ģimeni, kas ir atgriezusies tieši aiz skumjām par LV, bet nebūt viņu sejās nav smaida un gaismu tuneļa galā neredz… jācer, ka izturēs….

  3. Marioneshu garins

    “Un man paliek skumji, negribigi piekritot, ka pec 2 menesiem prom no majaam, esmu iedzivojusies tik labi, ka neerti atzities par to “lielo gribesanu” atgriezties majaas…”, teica Janina malkojot teju ar balzaamu Francijas teatra un dejas apskauta.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>